Tagad ir vairāk kā skaidrs- Neslinko, bet raksti uzreiz.
(Pēc vairākām dienām tās visas emocijas jau ir garām, jo vietā nākušas citas.)
Tomēr, tas viss sākās tā:
Pagājušās nedēļas laikā, teju viss kurss sajūsminājās par iespēju doties uz Valmieru, lai atbalstītu E. Saulīti, taču man kārtējo reiz bija jāatsakās, jo jau vairākus mēnešus atpakaļ šie datumi tika sarunāti talkai, ko vairāk vai mazāk palīdzēju organizēt es pati. Nu tā es biju sevi norakstījusi kā nebraucēju, līdz Kultūrpolitikas lekcijai, kad pēkšņi sapratu, come on! Brauc! Zvans Saulītei, ideja akceptēta, un es braucu uz Valmieru. Tā negaidīti. ( Tas ko es sapratu šajā lekcijā, ka es vakarā varu tikt atpakaļ, ar kursa darba vērtētāju A. Jansoni.) Un nesaprotu, kādēļ, man šāda ideja neienāca prātā ātrāk!
Tā divu stundu laikā biju gatava ceļam, un sēdēju autobusā uz Valmieru. Ceļā nekā tāda aizraujoša nenotiek, neviens pasažieris neizceļas, šoferītis ar mierīgs, vienvārdsakot viss notiek normāli, bez īpašiem starpgadījumiem. Jaukas sarunas ar Līvu, centieni lasīt grāmatu, un tad jau klāt Valmieras autoosta, kur mūs sagaida tik ļoti, ļoti jauks cilvēks, ka teju nākas apskaust Saulīti par tādu opi!
Pirms pasākuma dažas sarunas, kāds laiks gaidot, un tad jau arī viss sākas. Es- galvenais operators, par ko gan gluži jāsmejas, jo, kameru rokās, ieslēgtu turu pirmo reizi. Bet tagad gaidu, kad varēšu visu samontēt tā, lai izklausās normāli.. nu vismaz daudz maz.. :)
Pasākums jauks, un Saulīte daudz darījusi. Kopumā viss patika, īpaši tik talantīgais mazais siržu lauzējs Artis! Mazs ģēnijs. Kad būšu tikusi pie video, speciāli ielikšu rakstu par viņu! Tad jūs arī sapratīsiet ;)
Tā lūk spontāni sabiju Valmierā, un tur tiešām bija ko redzēt, un darīt!
___
Atkāpīte
___
Piedodiet, ka šoreiz tāds atmazgu variants, bet es divas dienas esmu bijusi kārtīgā talkā, un par to jau es mēģināšu uzrakstīt labāk.
un emocijas ir jāpieraksta uzreiz- tas nu gan!
P.S. Pēc pasākuma tik forši izdziedāties! Pat žēl bija doties mājās! ļoti, ļoti!
