Manai mātei bija viena acs.. Es viņu ienīdu, viņa bija man apakunojums.. Manai mātei piederēja mazs veikaliņš krāmu tirdziņā, kur viņa tirgoja dažādus ārstniecības augus..
Atceros vienu dienu pamatskolā, ka viņa mani apkaunoja. Viņa laikā, kad biju ar draugiem, pienāca man klāt..Es jutos tik ļoti apkaunots..
Kā viņa man varēja to nodarīt?? Es viņai uzmetu naida pilnu skatienu uz aizskrēju.. Nākamajā dienā skolā mani ķircināja tāpēc, ka visi tagad zināja, ka manai mātei ir viena acs..
Es vēlējos, lai mana māte vienkārši pazūd no šīs pasaules.. Es viņai teicu: "Mamm, kāpēc tev nevar būt otra acs?? Tu mani padari par apsmieklu.. Kāpēc tu vienkārši nevari nomirt???!!" Māte neko netabildēja.. Es laikam jutos nedaudz slikti, bet biju tiešām laimīgs, jo pateicu to, ko jau sen noklusēju..
Tajā naktī es piecēlos, lai paņemtu glāzi ūdens. Mana māte stāvēja, un klusiņām raudāja, lai mani nepamodinātu.. Es uz viņas palūkojos, bet viņa aizgriezās... Sirds dziļumos jutos nedaudz nelāgi.. Bet vienalga, es ienīdu savu māti, kura birdināja asaras pa savu vienu aci..
Es sev nozvērējos, ka izaugšu liels un būšu panākumiem bagāts.. Es tik ļoti ienīdu nabadzību un savu vienacaino māti..
Es mācijos ļoti daudz. Pārcēlos uz dzīvi Seulā, iestājos Seulas Universitātē. Vēlāk nodibināju ģimeni - apprecējos, bija bērni. Dzīvoju mājā. Tagad esmu laimīgs, veksmīgs cilvēks. Man šeit patika, jo nekas man neatgādināja par manu māti.
Mana laime kļuva lielāka un lielāka, līdz kādu dienu notika kaut kas necerēts.. Pie durvīm stāvēja mana māte.. Ar to pašu vienu aci.. Man likās, ka debesis virs manis sagrūst.. Mana meita pārbijusies aizbēga, jo nobijās no manas mātes acs..
Kas jūs esat, ko jums vajag? Es jūs nepazīstu!!" mēģinādams savaldīt uztraukumu viņai teicu.. Es sāku kliegt: "Kā jūs uzdrošinaties ienākt manā mājā un pārbiedēt manu meitu?? Tūliņ pat vācaties prom!! TŪLĪT!!!"Mana māte klusi atbildēja: "Es atvainojos, man laikam bija nepareizā adrese.." Un viņa aizgāja.. Paldies dievam! Viņa mani neatpazina.. Jutos atvieglots.. Es sev iestāstīju, ka mani tas it nemaz neautrauc, un es ātri aizmirsīšu šo atgadījumu..
Kādu dienu pienāca ielūgums uz manas pamastkolas salidojumu.. Sievai teicu, ka braucu biznesa darīšanās.. Pēc salidojuma, es nogāju uz būdiņu, ko reiz dēvēju par mājām.. Es atradu savu māti nokritušu uz aukstās grīdas. Man nenobira ne asara. Viņai rokās bij vēstule. Vēstule man...
Mīļo dēliņ...
Es domāju, ka nu jau mana dzīve ir bijusi gana gara. Un... Es vairs nebraukšu pie tevis uz Seulu... Bet vai tas būtu pa daudz prasīts, ka tu atbrauktu pa laikam mani apciemot? Es tik ļoti pēc tevis ilgojos.. Un es biju tik priecīga kad uzzināju, ka būsi uz salidojumu. Bet es izlēmu uz skolu neiet - negribēju tev būt kā apkaunojums..
Piedod, ka man ir tikai viena acs un vienmēr esmu tev bijusi kā apkaunojums.. Redzi, kad tu biji mazs, tu cieti negadījumā, kurā zaudēji vienu aci.. Un es, kā māte, nespēju pieļaut domu, ka tev būtu jādzīvo un jāuzaug bez vienas acs.. Tāpēc es tev atdevu savu aci.. Es biju lepna, ka tu pasauli redzēsi manā vietā, ar manis dāvāto aci..
Es nekad nebiju dusmīga par to, ko tu darīji.. Arī kad tu pāris reizes biji uz manis dusmīgs. Es pie sevis vienmēr nodomāju "tas tāpēc, ka tu manu mīli"..
Man pietrūkst laika, kad biji maziņš un dzīvojies man blakus.
Es tik ļoti pēc tevis ilgojos. Es mīlu tevi. Tu man esi visa pasaule.
Mana pasaule sabruka. Es raudāju par cilvēku, kurš dzīvoja man.. MANA MĀTE..Domā!
"Apšaubi savas šaubas, pirms apšaubi savu pārliecību." /Čeiss Kraufords/
____________________________________________________________________________________
Dzīves prieka un enerģijas vilnis, jaunības maksimālisms un zināma deva vieglprātības, mani ātri un pārliecinoši aizrāva jaunā pasaulē, kur šaubas noskalo ar aizrautību un bailes kļūdīties zaudē ticībai, ka kopā būšanā un darīšanā ir spēks.
Ak mēs SIEVIETES!
Pagājušo nedēļu kādu vakaru, liekoties ar sievu gulēt, es mēģināju viņai piebraukt, bet pēc pāris neveiksmīgiem mēģinājumiem izdzirdēju:— Zini, man kaut kā negribas. Vienkārši kādu brīdi paturi mani savos apskāvienos. — KO?
Un šajā vietā viņa pateica pašu briesmīgāko frāzi, kādu vīrietis var izdzirdēt no savas mīļotās sievas: — Nu, tiešām, mīļais. Man liekas, ka tu vienkārši nespēj izprast manas sievišķīgās emocionālās vajadzības.
Citiem vārdiem sakot, tovakar mums nekas nesanāca un mēs vienkārši aizmigām.
Nākamajā dienā devāmies iepirkties uz kādu pazīstamu vietu, kuru es saucu par GIV (gigantiska iepirkšanās vieta).
Mēs staigājām pa dažādām nodaļām, viņa uzlaikoja trīs nejēdzīgi dārgus vakartērpus, bet nevarēja izšķirties, kurš viņai vislabāk piestāv. Es ieteicu ņemt visus trīs. Pēc tam viņa devās meklēt kurpes, kuras piestāvētu šiem vakartērpiem, un es viņai piedāvāju paņemt pa vienam kurpju pārim pie katra tērpa. Pa ceļam uz kasi mums gadījās juvelierizstrādājumu nodaļa, un viņa izvēlējās sev pārīti auskaru ar briljantiem.
Ziniet… es viņu sen nebiju redzējis tik uzbudinātu. Acīm redzot, viņa bija nolēmusi, ka esmu nojūdzies. Viņa pajautāja: kā būtu ar to tenisa aproci? Bet es taču lieliski zinu, ka viņa savu mūžu nav turējusi rokās tenisa raketi! Tomēr es arī tam piekritu.
Viņa vai spiedza no sajūsmas, gandarījums viņai bija tikpat kā fiziski seksuāls. Jums bija jāredz, kā staroja viņas seja, kad viņa izdvesa: — Nu, mīļais, man šķiet, ka tas ir viss. Varam doties uz kasi.
Es viņai uzspēlētā mierā atbildēju: — Nē, mīļā, man kaut kā — negribas
Jūs zināt, ko nozīmē izteiciens «pilnīgā neģīmī»? Visa šī emociju gamma — neizpratne, sarūgtinājums, sašutums, naids — vienlaikus uzplaiksnīja manas mīļotās sejā.
— Nu, tiešām, mīļā. Es vienkārši gribu, lai tu to visu kādu brīdi paturētu savos apskāvienos, un tas ir viss.
Un, kad viņa jau bija gatava mesties man virsū un saplosīt smalkos gabaliņos, es piebildu:— Man liekas, ka tu vienkārši nespēj izprast manas vīrieša finanšu iespējas…
Un šajā vietā viņa pateica pašu briesmīgāko frāzi, kādu vīrietis var izdzirdēt no savas mīļotās sievas: — Nu, tiešām, mīļais. Man liekas, ka tu vienkārši nespēj izprast manas sievišķīgās emocionālās vajadzības.
Citiem vārdiem sakot, tovakar mums nekas nesanāca un mēs vienkārši aizmigām.
Nākamajā dienā devāmies iepirkties uz kādu pazīstamu vietu, kuru es saucu par GIV (gigantiska iepirkšanās vieta).
Mēs staigājām pa dažādām nodaļām, viņa uzlaikoja trīs nejēdzīgi dārgus vakartērpus, bet nevarēja izšķirties, kurš viņai vislabāk piestāv. Es ieteicu ņemt visus trīs. Pēc tam viņa devās meklēt kurpes, kuras piestāvētu šiem vakartērpiem, un es viņai piedāvāju paņemt pa vienam kurpju pārim pie katra tērpa. Pa ceļam uz kasi mums gadījās juvelierizstrādājumu nodaļa, un viņa izvēlējās sev pārīti auskaru ar briljantiem.
Ziniet… es viņu sen nebiju redzējis tik uzbudinātu. Acīm redzot, viņa bija nolēmusi, ka esmu nojūdzies. Viņa pajautāja: kā būtu ar to tenisa aproci? Bet es taču lieliski zinu, ka viņa savu mūžu nav turējusi rokās tenisa raketi! Tomēr es arī tam piekritu.
Viņa vai spiedza no sajūsmas, gandarījums viņai bija tikpat kā fiziski seksuāls. Jums bija jāredz, kā staroja viņas seja, kad viņa izdvesa: — Nu, mīļais, man šķiet, ka tas ir viss. Varam doties uz kasi.
Es viņai uzspēlētā mierā atbildēju: — Nē, mīļā, man kaut kā — negribas
Jūs zināt, ko nozīmē izteiciens «pilnīgā neģīmī»? Visa šī emociju gamma — neizpratne, sarūgtinājums, sašutums, naids — vienlaikus uzplaiksnīja manas mīļotās sejā.
— Nu, tiešām, mīļā. Es vienkārši gribu, lai tu to visu kādu brīdi paturētu savos apskāvienos, un tas ir viss.
Un, kad viņa jau bija gatava mesties man virsū un saplosīt smalkos gabaliņos, es piebildu:— Man liekas, ka tu vienkārši nespēj izprast manas vīrieša finanšu iespējas…
No Latviešu valodas eksāmeniem, kurus rakstījuši krievi:
1. Bērnībā mana mīļāka pasaka bija "Sarkanais cepurītis".
2. Brīvajā laikā es guļu ar sava rajona draugiem.
3. Kursos es nobeidzu frizieri.
4. Es nokārtojos eksāmenā loti labi.
5. Man patīk uzraudzīt televizoru.
6. No rīta mēs izbirām no gultas.
7. Hokeja turnīrs staigāja pa Somiju.
8. Siguldā auga dižozoli, kas interesējās par vēsturi.
9. Uz darbu es braucu kājām.
10. Es ar ausi nesu mazu auskaru.
11. Mans dēls ir līdzīgs tēva vīram.
12. Šodien es pamodos uz astoņiem pulksteņiem.
13. Dzērvenes aizlido rudenī kāšos.
14. Es esmu bezdarbnieks. Šo profesiju es ieguvu darbā.
15. Mans vīrs ir bālgalviņš.
16. Pusdienas pārtraukums no vieniem līdz otriem.
17. Man lielas pelēkas ausis, bet tavam zilas.
18. Mēs ar bērniem atpūšamies kapā.
19. No rīta patīriju zobus, izmazgājos.
20. Tēvs ir gara auduma cilvēks.
21. Lāčplēsis ir dzejnieks.
22. Mēs jauki braucījāmies ar velosipēdu.
23. Esmu dzimis Pleskavas pagalmā.
24. Diskotēkā mēs gejojām.
25. Pēc baigā institūta es aprecējos.
26. Baznīcā notika ērgļu mūzikas koncerts.
27. Es esmu divistabu dzīvoklis.
28. Es adu dēlim zeķes.
29. Mans draugs ir blondīne ar zilām acīm.
30. Mani bērnībā no bērnudārza noņēma tētis.
31. Mūsu namam ir deviņi stāvokļi.
32. Mēs braucījāmies trolejbusā.
33. No rīta es ēdu sviestu ar vīru.
34. Viss kaimiņienes suns sagāja mūsu verandā
35. Šnicele cūka.
36. Zobus rauj no sētas puses.
37. Grūtais roks.
1. Bērnībā mana mīļāka pasaka bija "Sarkanais cepurītis".
2. Brīvajā laikā es guļu ar sava rajona draugiem.
3. Kursos es nobeidzu frizieri.
4. Es nokārtojos eksāmenā loti labi.
5. Man patīk uzraudzīt televizoru.
6. No rīta mēs izbirām no gultas.
7. Hokeja turnīrs staigāja pa Somiju.
8. Siguldā auga dižozoli, kas interesējās par vēsturi.
9. Uz darbu es braucu kājām.
10. Es ar ausi nesu mazu auskaru.
11. Mans dēls ir līdzīgs tēva vīram.
12. Šodien es pamodos uz astoņiem pulksteņiem.
13. Dzērvenes aizlido rudenī kāšos.
14. Es esmu bezdarbnieks. Šo profesiju es ieguvu darbā.
15. Mans vīrs ir bālgalviņš.
16. Pusdienas pārtraukums no vieniem līdz otriem.
17. Man lielas pelēkas ausis, bet tavam zilas.
18. Mēs ar bērniem atpūšamies kapā.
19. No rīta patīriju zobus, izmazgājos.
20. Tēvs ir gara auduma cilvēks.
21. Lāčplēsis ir dzejnieks.
22. Mēs jauki braucījāmies ar velosipēdu.
23. Esmu dzimis Pleskavas pagalmā.
24. Diskotēkā mēs gejojām.
25. Pēc baigā institūta es aprecējos.
26. Baznīcā notika ērgļu mūzikas koncerts.
27. Es esmu divistabu dzīvoklis.
28. Es adu dēlim zeķes.
29. Mans draugs ir blondīne ar zilām acīm.
30. Mani bērnībā no bērnudārza noņēma tētis.
31. Mūsu namam ir deviņi stāvokļi.
32. Mēs braucījāmies trolejbusā.
33. No rīta es ēdu sviestu ar vīru.
34. Viss kaimiņienes suns sagāja mūsu verandā
35. Šnicele cūka.
36. Zobus rauj no sētas puses.
37. Grūtais roks.
Kaut kas no spokiem, bet ar domu!
Cik Nabadzīgi mēs esam!
Kādu dienu bagātas ģimenes tēvs aizveda savu dēlu ceļojumā uz laukiem, lai parādītu, cik nabadzīgi var būt cilvēki. Viņi pavadīja veselu diennakti nabadzīga zemnieka ģimenē.
Kad viņi atgriezās, tēvs jautāja dēlam: “Nu, kā tev ceļojums?”
“Izcili, tēt!”
“Vai tu redzēji, cik cilvēki var būt nabadzīgi?” tēvs jautāja.
“O, jā!”
“Un ko tu uzzināji?”
Dēls atbildēja: “Es redzēju, ka mums ir suns mājās, bet viņiem ir četri. Mums ir baseins, kas sniedzas līdz dārza vidum, viņiem ir upīte, kam nav gala. Mums dārzā ir importētas lampas, viņiem ir zvaigznes. Mūsu iekšējais dārzs sniedzas līdz vārtiem, viņiem pieder viss horizonts”.
Kad mazais zēns beidza, tēvs bija zaudējis valodu.
Viņa dēls piebilda: “Paldies tev, tēt, ka parādīji, cik nabadzīgi mēs esam!”
