Jāatzīst, ka atrodoties laukos ar mums vai, precīzāk, ar mūsu smadzenēm notiek visai interesantas lietas. Labi, es nevaru apgalvot to par visiem pasaules cilvēkiem, bet tas ir kā fakts. Pulkstenis šobrīd ir pusviens naktī, esmu redzējusi divus visai briesmīgus TV pārraidītus kultūras produktus, un vienalga atrodu sevī spēku sēdēt savā istabā, kurā neesmu normāli atradusies jau vairāk kā divus mēnešus.
Parasti svaiga gaisa piekļuve galvā izraisa divu veidu reakcijas- viena: "es gribu gulēt", otra " Pasēdi vēl mazliet, jo esot nomodā, laiks skrien nedaudz mazākā ātrumā". Tā nu pilnīgā klusumā, nelielā tumsā, pilnmēness apspīdēta, es te ieritinājusies sedziņā sēžu uz savas palodzes un baudu atmiņas, vakaru, vīnu un savu dzīvi.
Pilnmēness kā spogulis atstaro saulīti, pārvēršot to par aukstas nakts nesasniedzamo saltumu, un gluži kā pasakā izrotā manu zvaigžņu segu. Paveroties tur augšā, kosmoss liekas tik tāls un neaizsniedzams, gluži pretēji kā zilās debesis. Tumsa to padara par neiekarojamu objektu- mans melnais bruņinieks... tu šobrīd esi skaistāks par to, kas katru rītu mūs pieceļ, savā baltajā mākoņu zirgā sēdēdams. (Šobrīd laikam jāpiekrīt, manas smadzenes ir pārdozējušas skābekli, un ir aizvēries viss kas vien var aizvērties, no manis " nāk ārā" apšaubāmi skaistas lietas. )
Tā kā šodien ir 11. septembris, tad vakars liekas atbilstošs tam- tā, it kā laiks zinātu, ka klusums jāietur pirms vētras, vai gluži otrādi? Jāietur, jo vētra jau ir pagājusi... šodiena ir tik ilgi dzīva līdz tā dzīvos mūsos pašos. Ja manī dzīvotu katra valsts traģēdija, šķiet nebūtu tādas dienas gadā, kad kaut kas būtisks nebūtu noticis. Tomēr, lai gan Amerikas traģēdija ir šīs dienas objekts, mani nepamet dzirdētais teikums: kāds zvejnieks no traģēdijas, kas notika pāris dienas atpakaļ " Kad es piebraucu, dzirdēju daudzus kliedzienus... kliedzēji bija daudz, bet palīdzēt nevarēju, viss bija liesmās, viņi sadega dzīvi" Tas manu sirsniņu grauž, kāpēc kādam ir tik traģisks liktenis, un ja nu ekspertīzē vēl atklāsies kaut kādi slepkavības vai cita veida nolūki, bet ne lidmašīnas dabīga krīze, es varētu kādam galvu izšķaidīt...
OK, JĀ MANI SĀPINA ŠIS JAUTĀJUMS. KURU GAN TAS NEUZTRAUC!
Taču vienpadsmitais septembris šodien nav tas par ko es vēlos domāt vai runāt. Ja tā godīgi šobrīd šis chills ko es baudu ir pārāk lielisks un mierīgs- ka nevēlos runāt ne par ko, tomēr Twitterī Volfiņš ieteica ieslēgt radio101 un tā nu es baudu Balto nakšu burvību arī savā palodzē.. atslēdzos no domiņām par pēdējā laka notikumiem, un sapņoju par to, kas piedzīvots ar manu gada sākumu. Tā kā mana personīgā gada maiņa notiekas septembrī nevis janvārī,kā vairumam cilvēku, tad mana gada labākā ballīte bija meklējama LKK pagalmā. Nedaudz stresiņš pirms tās iekš baltās zāles, bet tā vispār šķiet esmu ieguvusi gada labākā teiciena autores tiesības, ar trīcošām rokām nolikusi pirmo un ceru arī pēdējo prezentācijas palai(z)šanu, ieguvusi tik daudz lietussargu, saldumu un dziedošu iešanu mājās, ko es vēl pēc ballītes nekad nebiju darījusi. Kā arī trakulīgas dejas, nepiemērotas sandeles pie manas vakarkleitas, un rīta Miķeļa atbilde uz zvanu " Es tiešām nezinu kur es esmu, un man ir sarkana kāja, Andrej, es biju foršā ballītē, un dzirdu kaut kur te pat Agnesi- ar mani laikam viss ir kārtībā" šī, protams, ir pārspīlētā versija, jo kurš gan pēc tādas balles nākošajā dienā var atcerēties konkrētus vārdus un atdalījumus? Fakts paliek fakts, ka stūrējot uz vecrīgu, pat ja rokas ir tik pilnas, ka gribas iziet caur mājām, labāk to nedarīt, jo ir tikai loģiski, ka ienākot mājās, mēs visi nespējam atturēties no sarunām un iešanas gulēt, kur tur vēl doma par iešanu vēl kaut kur ballētes :) Bet paldies Miķel, par to, ka man bija ne tikai droša, bet arī jautra iešana mājās, dibenu sliešana pie sēdošā pārīša, un melns miskastes maiss, kas mūs padara par Lūzeriem citu dzērušu cilvēku acīs.. lai gan fakts smieklīgs un pietiekoši patiess. Un ir jau ir taisnība, ka iemesls, kādēļ pie manām mājām visi ir laipni čaļi, ir blakus esošais eksotiskās masāžas bārs, vai revol hotel, visu izskaidro, kāpēc esot pat šādā izskatā, mēs varam būt pašas skaistākās un labākās meitenes pasaulē!
Vēl nedaudz pirms šīs ballītes biju salidojumā.. bijām 50% un nekā kopīga. Viss par ko mēs spējām runāt bija skola, darbi un pēc tam vai nu dzert, blenzt vai šķirt kautiņus. Mums ir jauna ņauka, pļak+pļak joks un mēs to varam darīt visur, ar TO saprotot tieši to ar ko mēs saprotam šo TO. Vēl jo projām skolā ir pāris īpašas personas un neteikšu, ka nezināju pie " izceltajiem" absolventiem tika ieminēts arī mans vārds, kaut gan interesanti, ka tas nemaz nebija mans sasniegums. Visai dīvains salidojums kopumā, man patika politiskas diskusijas, kas šķita visai interesantas, bet tas tikai tādēļ, ka iesaistījās visi, un mēs spēj'm pārbļaut mūziku. Visas pārējās saunas bija kā mēmais kino, kad skaties uz sarunu partneri, un viņš tikai nojaušamās frāzēs plāta muti. Vēl jo projām nav mainījies pāris cilvēku astes tēls, pāris cilvēku atturīgums, pāris cilvēku foršums, un pāris cilvēku ballītes, un simpātijas. Tas viss atgādināja tik ļoti devīto klasi. Bet kopumā ir prieks, ja varēju noķert pāris skolotāju, bet paar to kas nenotika, man ir prieks... šī skola nav tas labākais, ar ko es vēlētos dalīties, bet tā ir mana dzīves sākuma būtiskā daļa. Un lai kāds jau tas salidojums bija, es novērtēju, ka kāds cilvēks bija parūpējies, ka tāds vispār bija.
Un protams maģiskā datuma pasēdēšana 09.09.11 bija viena traka pasēdēšana. Tas bija kaut kas labs, maniem začiem tika radītas orģināldāvanas začīts no manis. :* un prieks, ka kādam tiešām tas patika. Apsveicu savas pašas labākās dūdas dzimšanas dienā. Jūs esat pašas labākās un es novērtēju, ka nevienam citam šajā pasaulē nav tāda dūdiņas, kādas jūs esat man :)
Arī mana pasaule šobrīd sagrizusies, te man nāk, te man iet mana dēmona stāsts.. par to jau grāmatu varētu sarakstīt, bet es šobrīd labāk par to vēl tikai padomāšu, baudot MeloM iekš radio101 vismaz tie kas tur tagad sēž manāmi atgādina viņus ( tie esot Da Gamba) un cerībā ka nepārvērtīšos par vilkati, turpināšu baudīt savu nakts mieru! Mana burvīgā lauku palodze, mani vienmēr ir gaidījusi.
Vispār pēdējā laikā arī nākas aizdomāties ne tikai par tiem lieliskajiem dzīves mirkļiem kas man apkārt notiekas, bet arī par tādiem līdzīgiem pīļu mēsliem un izdarībām. Piemēram par to pašu dēmonu. Dzīvē tā pakārtots, ka spējam paiet garām tādam cilvēkam, kurš iespējams pēc mums ilgojas, izrādot to ar skatienu, un vienkāršu žestu nelaižot mani prom, kad pasaku, es iešu, bet samīļošu tevi. Var jau būt, ja ne zem manas sirds tad tomēr mani aug kaut kas jauns un neiepazīts, jo es varu pavisam vienkārši pateikt " Es tevi mīlu bet man nav laika priekš tevis- ne tagad, ne vispār" vai gluži pretēji " Es tevi mīlu, man nav laika priekš tevis, bet es to vēlos atrast, tādēļ ikdienas tikšanos pusdienu laikā draudzenēm pārcelšu uz vienu dienu nedēļā" Manī šobrīd dzīvo tas pirmais. Es baudu dzīvi un eju ar paceltu galvu, sakot paldies Dievam, ka man ir tā paveicies ar ļoti daudz ko, un iespējams ne ar ko. Man patīk, ka beidzot varu kaila pēc dušas pieiet pie spoguļa un teikt yea hell, es esmu tāda kāda es esmu un es sev patīku. Ye baybe yehehe! Un šodien pie Maksimas man šķiet tik ilgi spogulī neviens pie spoguļa nebija stāvējis- es izgāju ārā ar nekādu kosmētiku, un jutos labi, jo cilvēki izteica komplimentus, un ne mazums vien... es priecājos par katru iespēju pasmaidīt, un iesaku Jums atrat sevī tādus brīžus, kuru dēļ mēs varam pasmaidīt un justies labi. Baltā nakts ļoti jūtama Latvijas teritorijā, kaut gan aptver lielāko ties Rīgas teritoriju.
Un nu beidzot vīna glāze ir tukša, Da Gamba beidza pasaciņu, un rīt pie manis brauc mana brīnišķīgā tante- ir laiks dieties izsapņot mana jaunā darba sapnīti... vajag vajag ai kā vajag. vismaz mani vakari tagad ir brīvi :*
svētdiena, 2011. gada 11. septembris
otrdiena, 2011. gada 30. augusts
Kādi būtu mēs, ja būtu citādāki!
Ir pagājis kāds laiks kopš mana pēdējā solījuma ierakstīt šeit kaut kādus vārstījumus. Nu beidzot esmu saņēmusi tādu kā iedvesmu, un ceru, ka šo rakstu varēšu novest līdz galam! Esmu iesākusi jau divus- šis ir trešais, bet nevienu no iesāktajiem es šobrīd neesmu spējīga noslēgt...varbūt tomēr šo
Vasara nu ir pilnīgās izskaņās un šobrīd varu apgalvot, ka šī ir bijusi mana labākā dzīves vasara..ir kādi pāris īpaši notikumi kuru dēļ es varu apgalvot, ka arī nākotnē nebūs labākas vasaras.. Nēč, neesmu gan vēl precēta- kāzas arī nebūtu tas labākais manas dzīves notikums :) vismaz ne šobrīd!
sēžu uz savas palodzes, logs ir ciet, jo rudens spiežas iekšā pa visiem iesējamajiem loga caurumiņiem - ir pavēsi! Esmu uzvilkusi Andra džemperi, un sasmaržoju vēl neizgarojušo smaržu! Kopā ar to mani pārņem karstās kafijas garaiņi un tikko sasmērēto šokolāžmaizīšu smaržas! Šāds vakars man pietrūks, bet varbūt tur tomēr būs gardākas pasaules smaržas? Kas to lai zina, nāks laiks, nāks jaunas vērtības!
Šī raksta tapšanai ir divi iemesli- viens no tiem ir solījums, ka šādā veidā cilvēkam pastāstīšu kā man iet- jo mēs nedrīkstam sazvanīties, vismaz ne kādu laiku- tā viņš pats apgalvoja, bet jo retāk mēs sazvanāmies, jo tālāks viņš man paliek, līdz ar to solījuma vērtība arī ir nedaudz pabalējusi, bet ne tādā mērā, lai es to pilnībā neturētu! Enivej- otrs iemesls ir pirms picām minūtēm notikušais fakts, ka uz mana datora darba-virsmas nokļuva biļete vienā virzienā! Uz tās rakstīts mans vārs, vieta uz kurieni, un aicinājums- piedzīvojumu aicinājums, straujš dzīves virpulis! Kļuvu nedaudz sentimentāla, un sāku klausīties šāda tipa gabalus. Bet vispār dzīves noskaņojums šobrīd atbilst šī raksta saitei. Tā nu sēžu pēdējo labākās vasaras vakaru uz palodzes, kur drīz nesēdēšu nemaz, graužu sieviešu gardumus, un tā teikt grimstu atmiņās! Sargs ik pa laikam uzmet skatienu, es pamāju, viņš pasmaida... labi ka nepīpēju, iespējas kavalieris lūgtu piesmēķi!
Vakar rakājos pa savu datoru atradu video- ceru, ka man nebūs jātaisa tādi paši, bet es novērtēju, ka man ir tādi draugi kā Elcis!
Iemalkoju kafiju, skatos šo video atkārtoti un saprotu, ka grimstu pārlieku lielā pesimismā! Ir taču bijuši tik daudz jauku notikumu, kaut vai tas pats, ka atkal atjaunoju draudzības saites ar Krēsliņu ģimeni, brīvās dienas pavadu ar Miķeli vai Edds, vai manām mīļajām dredainelli, un psyho Sandu! ufuuf... un šī vasara taču ir bijusi perfekta.. Aizvadītas interesantu notikumu pilnas kāzas, pavadīts laiks burvīgās nometnēs, kur iegūti jauni draugi , 24 amerikāņu paziņas, un četri lieliski japāņu draudziņi, īpaši mīļš cukuriņš, jeb Suguru Yokozawa ( un iegūti jauni hobiji), aizbraucu arī uz Summer sound, kur mani atraa edis, ar kuru aizvadīts viens fantastisks dzerstiņš, un patīkami apzināties, ka es kādam varu būt pirmais iespējamais čoms meiteņu aprindās! Vispār kretīnisms ir tāda jautra parādība, un jo kretiniskāki mēs viens pret otru, jo mīļākas attiecības! Izrādās, ka vienā dienā var nokļūt pie ļoooti skaista ezera, un pārsaldināt dzīvi ar ziliem virtuļiem- un kā gan tiešām policisti viņus var ēst visu dienu, man ar trijiem pietika .. tfū! vēl ir tāds notikums kā trīs izvēles, kuras spēj manīt visu manu dzīvi,.. bet no tām es centīšos izvēlēties divas, un apvienot.. katrā ziņā trešā būtu neiespējama, kaut vai visi man saka, ka nēnē..un ir tik patīkami zināt neviens cits to nespēj ietekmēt- viss ir manās rokās! Vēl paspēju izbaudīt pirmo vasaras pusi ar kādu īpašu dēmonu (gigelis) un pagājušo sestdien biju savas pamatskolas salidojumā! Kāds puisis izpildīja lielisku vēlējumu skolai- pasākuma āķītis jeb rozīnīte :) Paldies Jāni, mazās meitenes tiešām tevi aprija ar acīm vien!
Katrā ziņā ir mazliet žēl, ka pieci gadi kopš beidzu šo skolu ir pagājuši tik ātri! Interesanti kā mums visiem ir gājis, un kā esam mainījušies.. tomēr mana skola vienmēr būs sarkanā- šī - mazliet sveša! 
Šķirstot bildes re kur atradu šīs vasaras multenes fragmentu! Aitiņu skumjā dzīvīte- un neliels killeris, ar laimīgām beigām :D Vispār līdz ar pēdējo kafijas malku, baudu pēdējo kultūras dziesmu šovakar!
ar jau būt, ka dzīvē viss ir interesanti, bet šoreiz pulkstenis ir trīs naktī, ļaušu sev atpūsties atstājot šo vārsmojumu teorētiskā dienasgrāmatas cienīgā ierakstā! Es atvainojos par šāda veida dienasgrāmatas sausumu! Ja kas- zvani- es gaidu vienmēr- apsolīts ir - tad kad gribas, drīkst!
Vasara nu ir pilnīgās izskaņās un šobrīd varu apgalvot, ka šī ir bijusi mana labākā dzīves vasara..ir kādi pāris īpaši notikumi kuru dēļ es varu apgalvot, ka arī nākotnē nebūs labākas vasaras.. Nēč, neesmu gan vēl precēta- kāzas arī nebūtu tas labākais manas dzīves notikums :) vismaz ne šobrīd!
sēžu uz savas palodzes, logs ir ciet, jo rudens spiežas iekšā pa visiem iesējamajiem loga caurumiņiem - ir pavēsi! Esmu uzvilkusi Andra džemperi, un sasmaržoju vēl neizgarojušo smaržu! Kopā ar to mani pārņem karstās kafijas garaiņi un tikko sasmērēto šokolāžmaizīšu smaržas! Šāds vakars man pietrūks, bet varbūt tur tomēr būs gardākas pasaules smaržas? Kas to lai zina, nāks laiks, nāks jaunas vērtības!
Šī raksta tapšanai ir divi iemesli- viens no tiem ir solījums, ka šādā veidā cilvēkam pastāstīšu kā man iet- jo mēs nedrīkstam sazvanīties, vismaz ne kādu laiku- tā viņš pats apgalvoja, bet jo retāk mēs sazvanāmies, jo tālāks viņš man paliek, līdz ar to solījuma vērtība arī ir nedaudz pabalējusi, bet ne tādā mērā, lai es to pilnībā neturētu! Enivej- otrs iemesls ir pirms picām minūtēm notikušais fakts, ka uz mana datora darba-virsmas nokļuva biļete vienā virzienā! Uz tās rakstīts mans vārs, vieta uz kurieni, un aicinājums- piedzīvojumu aicinājums, straujš dzīves virpulis! Kļuvu nedaudz sentimentāla, un sāku klausīties šāda tipa gabalus. Bet vispār dzīves noskaņojums šobrīd atbilst šī raksta saitei. Tā nu sēžu pēdējo labākās vasaras vakaru uz palodzes, kur drīz nesēdēšu nemaz, graužu sieviešu gardumus, un tā teikt grimstu atmiņās! Sargs ik pa laikam uzmet skatienu, es pamāju, viņš pasmaida... labi ka nepīpēju, iespējas kavalieris lūgtu piesmēķi!Vakar rakājos pa savu datoru atradu video- ceru, ka man nebūs jātaisa tādi paši, bet es novērtēju, ka man ir tādi draugi kā Elcis!
Tu esi pati labākā :*
Iemalkoju kafiju, skatos šo video atkārtoti un saprotu, ka grimstu pārlieku lielā pesimismā! Ir taču bijuši tik daudz jauku notikumu, kaut vai tas pats, ka atkal atjaunoju draudzības saites ar Krēsliņu ģimeni, brīvās dienas pavadu ar Miķeli vai Edds, vai manām mīļajām dredainelli, un psyho Sandu! ufuuf... un šī vasara taču ir bijusi perfekta.. Aizvadītas interesantu notikumu pilnas kāzas, pavadīts laiks burvīgās nometnēs, kur iegūti jauni draugi , 24 amerikāņu paziņas, un četri lieliski japāņu draudziņi, īpaši mīļš cukuriņš, jeb Suguru Yokozawa ( un iegūti jauni hobiji), aizbraucu arī uz Summer sound, kur mani atraa edis, ar kuru aizvadīts viens fantastisks dzerstiņš, un patīkami apzināties, ka es kādam varu būt pirmais iespējamais čoms meiteņu aprindās! Vispār kretīnisms ir tāda jautra parādība, un jo kretiniskāki mēs viens pret otru, jo mīļākas attiecības! Izrādās, ka vienā dienā var nokļūt pie ļoooti skaista ezera, un pārsaldināt dzīvi ar ziliem virtuļiem- un kā gan tiešām policisti viņus var ēst visu dienu, man ar trijiem pietika .. tfū! vēl ir tāds notikums kā trīs izvēles, kuras spēj manīt visu manu dzīvi,.. bet no tām es centīšos izvēlēties divas, un apvienot.. katrā ziņā trešā būtu neiespējama, kaut vai visi man saka, ka nēnē..un ir tik patīkami zināt neviens cits to nespēj ietekmēt- viss ir manās rokās! Vēl paspēju izbaudīt pirmo vasaras pusi ar kādu īpašu dēmonu (gigelis) un pagājušo sestdien biju savas pamatskolas salidojumā! Kāds puisis izpildīja lielisku vēlējumu skolai- pasākuma āķītis jeb rozīnīte :) Paldies Jāni, mazās meitenes tiešām tevi aprija ar acīm vien!
Katrā ziņā ir mazliet žēl, ka pieci gadi kopš beidzu šo skolu ir pagājuši tik ātri! Interesanti kā mums visiem ir gājis, un kā esam mainījušies.. tomēr mana skola vienmēr būs sarkanā- šī - mazliet sveša! 
ar jau būt, ka dzīvē viss ir interesanti, bet šoreiz pulkstenis ir trīs naktī, ļaušu sev atpūsties atstājot šo vārsmojumu teorētiskā dienasgrāmatas cienīgā ierakstā! Es atvainojos par šāda veida dienasgrāmatas sausumu! Ja kas- zvani- es gaidu vienmēr- apsolīts ir - tad kad gribas, drīkst!
Vienmēr PINVĪNISMĀ!
svētdiena, 2011. gada 3. jūlijs
Where are you my happiness? I can't understand why so big and soft you are! I'm going towards you with open arms!
Esi sveiks mans mazais draugs! Beidzot esmu tik slima, ka laiku veltu tikai sev, savam datoram, televizoram un gultai. Plaucētā kāja nejūtas, kakls uztūcis, saules apspīdētā/apstarotā galva vēl sāp un pasaule šūpojas- vienvārdsakot visa šī dēļ, es tagad varu pabūt ar sevi divatā.. beidzot!
Katram teiktajam vārdam mūsu dzīvē ir savs iemesls.. pamudinājums, kāpēc tieši šo mēs sakām! Tā lūk tagad esot kopā ar manu visapburošāko partneri- klusumu, es iegūstu nenormāli daudz informācijas no savām smadzenēm, kuras neapmierinās ar klusumu, tā vietā liekot man kustēties un domāt! tas ir tas iemesls, kādēļ es tagad rakstu šo rakstu!
īsumā lai interesanti:
mans vasaras romāns nu ir beidzies šīs dziesmas vārdu dēļ! Ir būtiski, ka atrodas laiks.. o jā! un ja laika nav tad nav arī manis... es piedzīvoju ļoti daudz interesanta.. paldies!
šī ir mana vasara- lietus, drēbes, es un viņš- mana mīlestība- klusums!
Mārtiņ- tu esi varens dzejnieks! VARENS manas dvēseles stāstītājs.. :))
Katram teiktajam vārdam mūsu dzīvē ir savs iemesls.. pamudinājums, kāpēc tieši šo mēs sakām! Tā lūk tagad esot kopā ar manu visapburošāko partneri- klusumu, es iegūstu nenormāli daudz informācijas no savām smadzenēm, kuras neapmierinās ar klusumu, tā vietā liekot man kustēties un domāt! tas ir tas iemesls, kādēļ es tagad rakstu šo rakstu!
īsumā lai interesanti:
mans vasaras romāns nu ir beidzies šīs dziesmas vārdu dēļ! Ir būtiski, ka atrodas laiks.. o jā! un ja laika nav tad nav arī manis... es piedzīvoju ļoti daudz interesanta.. paldies!
šī ir mana vasara- lietus, drēbes, es un viņš- mana mīlestība- klusums!
Mārtiņ- tu esi varens dzejnieks! VARENS manas dvēseles stāstītājs.. :))
kāpēc jūra ir zila,
kāpēc lietus līst,kāpēc zāle ir zaļa,
kāpēc balts ir krīts?
kāpēc dzīve tik grūta,
kāpēc mums asaras birst,
kāpēc uz pasaules
nevainīgi bērni mirst?
Nē nevajag sevi tā mocīt
lai citiem šis jautājums sāp,
kā gribi šo mīklu locīt
nevienam to neatrisināt.
tagad es zinu ko vēlos patiess- savas vecuma krokas, mīlošu ģimeni, un redzēt, kā mazbērni spēlējas - jā patiess, taču vispirms es izskriešu caur savai jaunībai, un tā pamatīgi traki!!
/visam savs iemesls/
sestdiena, 2011. gada 18. jūnijs
Maita laiks, 75 lietas un ģitāras trūkstošā stīga!
Raksts tapis 2 naktī, pirms divām nedēļām!
Pingvīnēniem laiks gulēt, vai arī lasīt mazās muļķības? aloha- tas jādomā mums katram pašam!
ČAU mana sajūsma! Esmu priecīgs tevi atkal satikt!
Ir brīnišķīgs laiks, saulīte spīd, mugura piededzināta, un mašīnas ķeras.. Esmu laimīgs, un tas ir tas, kas man šobrīd bija vajadzīgs..
Esmu ieplūdusi upē, ko sauc par normāla cilvēka ikdienu.. es skrienu, un skrienu, par mani jau sāk smieties, bet reāli ar šo laiku ir par maz, bet vai tādēļ es apgalvošu, ka skrienu par lēnu? Piemēram šodien, es zinu, ka bija negaiss, kuru es gribētu izbaudīt kā agrāk, sēžot uz palodzes un vērojot kā putni salien pie logiem izbūvētajās ligzdās, baudīt kā manās plaušās ielien tik ļoti tīrais gaiss, un just kā lēnām pret manu baso kāju sitas lietus... tam visam vēl klāt tikko pļautas zāles smarža, un mana vasara ir pilnīga... Tfu.. pilnīgi sakārojās palūgt vienu brīvu negaisa dienu, paņemt rokās pļaujamo aparātu un pļaut, kamēr virs manis kāds spēlē elektrības lādiņu tik ļoti bīstamo spēli!
Aizvien biežāk novērojams sabiedrības fenomens - vēlme runāt par seksu! Okey, varbūt ne visu cilvēku tieksme tāda ir, bet tas ir fakts, ka cilvēki gan raksta, gan paši ir vairāk ieinteresēti lasīt šāda satura tekstus!
Protams es neko neesmu sajaukusi, un šobrīd sanāk, ka arī šis raksts satur šāda motīva raksturu, tomēr runa neies par seksu, bet par to, kāpēc cilvēkiem tik ļoti patīk par to runāt!
Par labām lietām vienmēr cilvēki runās, dalīsies un spriedelēs. Šajā pasaulē nekas vairs nav intīms un intīmi skaists.
Piemēram Palagstāstu blogs ir vistiešākajā tekstā paskaidrojis- tas nav nekas šausmīgs, mums tas patīk, un mēs ar to dalāmies- gribi lasi, gribi nelasi! Protams, nenoliedzami un godīgi- ir interesanti palasīt mīlas priekus, īpaši, ja nojaušam vai zinām kā tas ir. Tas ir tā pat kā zinātniekam gar degunu novicināt mēģeni ar neatklātu šķidrumu. Jebkuram sabiedrības slānim ir savas intereses un protams, nonākot līdz attiecīgajam vecumam ( vai tie būtu 8, 22 vai 60 gadi) mēs katrs sastopamies ar dažādām lietām, un interesēm! Šobrīd gan izskatās, ka kāda sabiedrības daļa būtu iesēdusies ratos: alkohols, sex, narkotikas. Kāda sabiedrības daļa, protams, līdz paņem mīlestību, maigumu, draudzību un romantiku! Bet šī daļa, šķietami, ir pilnīgā līdzsvarā, ja ne pat mazāka!
Iesēsties laikā nav labi. Ir jāmāk iet uz priekšu, nenokarot galvu, bet atrast katram gadam savu atbilstošo interesi..
Otra šokējošā lieta ir tā, ka ratos braucot garām ielec tik jauni kā 8 gadīgi bērni. Pirms vairākiem mēnešiem dzirdēju kādu meiteņu sarunu. Viņš, ar viņu- un viņai ir tikai 9 gadi! Viņa taču ja gribētu varētu iesūdzēt viņu, bet šī visai pilsētai stāsta cik labi tas bija! Jaunākā māmiņa, ja nemaldos ir 8 gadīga meitene.. un šī bērna tēvs, par laimi vai nelaimi ir 9 gadīgs puika- bērniem bērni... labi, ka viens no šī pāra nav 30 vai vairāk gadīgs vīrietis vai sieviete!
Es brīnos par pasaules samaitātību. Protams, mēs varētu runāt par skaistām lietām, baudīt tās, dalīties ar citiem.. mēs visi no tā iegūstam... tomēr es tikai pasmaidu atverot jaunā cosmopolitan žurnāla numurā ievietoto rakstu 75 LIETAS KO VIŅA BIJUSĪ NECIETA SEKSĀ! Izraksti no šī raksta būtu vairāk komiski, nekā nopietni. Neliekas, ka par to varētu uzsākt nopietnu diskusiju. Kaut gan jā.. šis raksts man lieka pasmaidīt, reizēm pat skaļi pasmieties.(izraksti iekš- no citiem portāliem ;) )
Tik pat, es vairs neredzu skaistu sieviešu vilinājumu. Meitenēm jāizceļas ar kaut ko īpašu- kailfoto- vai fotogrāfijas ar kailām krūtīm- novītis etaps.. šķiet visas tik vienādas- tas vairs nav izaicinājums. Iespējams pavisam te pat, aiz nākošā līkuma mūs gaida Amerika. Sasodīts, kādēļ gan nemācījos par ķirurgu! Drīz būs tāda iespējama liela vajadzība pēc viņiem! Ar dabīgo materiālu meitenes vairs neizceļas.. Un ja tā padomā.. vai sieviešu dzimums ir palicis "iekārdinātāja" lomā? neredzu kailfoto vīriešus iekš sociālajiem portāliem.. tas drīzāk būtu izaicinājums fotogrāfiem! Tomēr jā.. ejot pa ielu savā mazpilsētiņā, meitenes sāku atpazīt pēc krūtīm- esmu redzējusi teju visas.. un ticu, ka nav palicis diži daudz ko skatīties... meitenes maksā, fotogrāfs pelna, gūst patīkamas sajūtas, jo bildē to, ko vēlas... idejas aprobežojas... jo mēs visi esam naudas vergi- kas maksā, tas pasūta!
Lūk,. viedoklis tāds pavisam primitīvs un vienkāršs... ir nauda, ir bauda! Šodien pat runājot ar cilvēkiem (nesaukšu lietas īstajos vārdos) secināju, ka tiešām, ir lietas par kurām mēs runājam, kuras runājam ar interesi, un kuras runājam ar lielu interesi! Viedoklis? cilvēki mēdz runāt par lietām, kuras nevēlas, kuras negrib vai nevajadzētu teikt, vai runā nedomājot! Kaut vai par to pašu naudu, vai seksu vai alkoholu vai sauli pie debesīm.. pilnīgi vienalga! Ok! arī es mēdzu aizrunāties, bet nu ar ko.. ne jau ar cilvēkiem, kuriem kaut ko nevajadzētu zināt.. protams, manas uzticības sirdis var dzirdēt visu! No manis var sagaidīt visu- saucamais profesionālais idiots!
Gan šis raksts, gan visi citi ir tik ļoti zemtekstaini, ka domājot vienu, mēs saprotam kaut ko citu! Piedodiet, protams, par to, bet ja visu atklāšu te, tad manas sirdis paliks bešā, jo informācija vairs nebūs TIK īpaša :D
Pingvīnēniem laiks gulēt, vai arī lasīt mazās muļķības? aloha- tas jādomā mums katram pašam!
ČAU mana sajūsma! Esmu priecīgs tevi atkal satikt!
Ir brīnišķīgs laiks, saulīte spīd, mugura piededzināta, un mašīnas ķeras.. Esmu laimīgs, un tas ir tas, kas man šobrīd bija vajadzīgs..
Esmu ieplūdusi upē, ko sauc par normāla cilvēka ikdienu.. es skrienu, un skrienu, par mani jau sāk smieties, bet reāli ar šo laiku ir par maz, bet vai tādēļ es apgalvošu, ka skrienu par lēnu? Piemēram šodien, es zinu, ka bija negaiss, kuru es gribētu izbaudīt kā agrāk, sēžot uz palodzes un vērojot kā putni salien pie logiem izbūvētajās ligzdās, baudīt kā manās plaušās ielien tik ļoti tīrais gaiss, un just kā lēnām pret manu baso kāju sitas lietus... tam visam vēl klāt tikko pļautas zāles smarža, un mana vasara ir pilnīga... Tfu.. pilnīgi sakārojās palūgt vienu brīvu negaisa dienu, paņemt rokās pļaujamo aparātu un pļaut, kamēr virs manis kāds spēlē elektrības lādiņu tik ļoti bīstamo spēli!
Aizvien biežāk novērojams sabiedrības fenomens - vēlme runāt par seksu! Okey, varbūt ne visu cilvēku tieksme tāda ir, bet tas ir fakts, ka cilvēki gan raksta, gan paši ir vairāk ieinteresēti lasīt šāda satura tekstus!
Protams es neko neesmu sajaukusi, un šobrīd sanāk, ka arī šis raksts satur šāda motīva raksturu, tomēr runa neies par seksu, bet par to, kāpēc cilvēkiem tik ļoti patīk par to runāt!
Par labām lietām vienmēr cilvēki runās, dalīsies un spriedelēs. Šajā pasaulē nekas vairs nav intīms un intīmi skaists.
Piemēram Palagstāstu blogs ir vistiešākajā tekstā paskaidrojis- tas nav nekas šausmīgs, mums tas patīk, un mēs ar to dalāmies- gribi lasi, gribi nelasi! Protams, nenoliedzami un godīgi- ir interesanti palasīt mīlas priekus, īpaši, ja nojaušam vai zinām kā tas ir. Tas ir tā pat kā zinātniekam gar degunu novicināt mēģeni ar neatklātu šķidrumu. Jebkuram sabiedrības slānim ir savas intereses un protams, nonākot līdz attiecīgajam vecumam ( vai tie būtu 8, 22 vai 60 gadi) mēs katrs sastopamies ar dažādām lietām, un interesēm! Šobrīd gan izskatās, ka kāda sabiedrības daļa būtu iesēdusies ratos: alkohols, sex, narkotikas. Kāda sabiedrības daļa, protams, līdz paņem mīlestību, maigumu, draudzību un romantiku! Bet šī daļa, šķietami, ir pilnīgā līdzsvarā, ja ne pat mazāka!
Iesēsties laikā nav labi. Ir jāmāk iet uz priekšu, nenokarot galvu, bet atrast katram gadam savu atbilstošo interesi..
Otra šokējošā lieta ir tā, ka ratos braucot garām ielec tik jauni kā 8 gadīgi bērni. Pirms vairākiem mēnešiem dzirdēju kādu meiteņu sarunu. Viņš, ar viņu- un viņai ir tikai 9 gadi! Viņa taču ja gribētu varētu iesūdzēt viņu, bet šī visai pilsētai stāsta cik labi tas bija! Jaunākā māmiņa, ja nemaldos ir 8 gadīga meitene.. un šī bērna tēvs, par laimi vai nelaimi ir 9 gadīgs puika- bērniem bērni... labi, ka viens no šī pāra nav 30 vai vairāk gadīgs vīrietis vai sieviete!
Es brīnos par pasaules samaitātību. Protams, mēs varētu runāt par skaistām lietām, baudīt tās, dalīties ar citiem.. mēs visi no tā iegūstam... tomēr es tikai pasmaidu atverot jaunā cosmopolitan žurnāla numurā ievietoto rakstu 75 LIETAS KO VIŅA BIJUSĪ NECIETA SEKSĀ! Izraksti no šī raksta būtu vairāk komiski, nekā nopietni. Neliekas, ka par to varētu uzsākt nopietnu diskusiju. Kaut gan jā.. šis raksts man lieka pasmaidīt, reizēm pat skaļi pasmieties.(izraksti iekš- no citiem portāliem ;) )
Tik pat, es vairs neredzu skaistu sieviešu vilinājumu. Meitenēm jāizceļas ar kaut ko īpašu- kailfoto- vai fotogrāfijas ar kailām krūtīm- novītis etaps.. šķiet visas tik vienādas- tas vairs nav izaicinājums. Iespējams pavisam te pat, aiz nākošā līkuma mūs gaida Amerika. Sasodīts, kādēļ gan nemācījos par ķirurgu! Drīz būs tāda iespējama liela vajadzība pēc viņiem! Ar dabīgo materiālu meitenes vairs neizceļas.. Un ja tā padomā.. vai sieviešu dzimums ir palicis "iekārdinātāja" lomā? neredzu kailfoto vīriešus iekš sociālajiem portāliem.. tas drīzāk būtu izaicinājums fotogrāfiem! Tomēr jā.. ejot pa ielu savā mazpilsētiņā, meitenes sāku atpazīt pēc krūtīm- esmu redzējusi teju visas.. un ticu, ka nav palicis diži daudz ko skatīties... meitenes maksā, fotogrāfs pelna, gūst patīkamas sajūtas, jo bildē to, ko vēlas... idejas aprobežojas... jo mēs visi esam naudas vergi- kas maksā, tas pasūta!
Lūk,. viedoklis tāds pavisam primitīvs un vienkāršs... ir nauda, ir bauda! Šodien pat runājot ar cilvēkiem (nesaukšu lietas īstajos vārdos) secināju, ka tiešām, ir lietas par kurām mēs runājam, kuras runājam ar interesi, un kuras runājam ar lielu interesi! Viedoklis? cilvēki mēdz runāt par lietām, kuras nevēlas, kuras negrib vai nevajadzētu teikt, vai runā nedomājot! Kaut vai par to pašu naudu, vai seksu vai alkoholu vai sauli pie debesīm.. pilnīgi vienalga! Ok! arī es mēdzu aizrunāties, bet nu ar ko.. ne jau ar cilvēkiem, kuriem kaut ko nevajadzētu zināt.. protams, manas uzticības sirdis var dzirdēt visu! No manis var sagaidīt visu- saucamais profesionālais idiots!
Gan šis raksts, gan visi citi ir tik ļoti zemtekstaini, ka domājot vienu, mēs saprotam kaut ko citu! Piedodiet, protams, par to, bet ja visu atklāšu te, tad manas sirdis paliks bešā, jo informācija vairs nebūs TIK īpaša :D
/tā jau tā pat nav tik/
svētdiena, 2011. gada 12. jūnijs
Ir tādi cilvēki
Ir tādi cilvēki - sirds ļoti dziļi.
Liekas, ka sirds viņiem nemaz nav.
Vai viņi ļauni? Vai viņi mīļi?
Kad viņi smejas? Un kad viņi raud?
Tev likās - vētrām tu pasauli sedzi.
Žilbinošs prieks un līdz sāpēm ass!
Aiziet un pāriet, un vēlāk tik redzi -
Tas jau vēl nebija it nekas.
Ir tādi cilvēki - sirds ļoti dziļi.
Liekas, nekā viņi neapjauž,
Bet pašā dziļumā mīlestība
Nobrāztām rokām akmeņus lauž.
Nobrāztām rokām, bez viena vārda
Akmeņus salauž un akmeņus šķeļ.
Uzceļ sev pasauli, sagāž, ārda,
Nojauc un atkal no jauna ceļ.
Kur ir tavs "mīlu", un kur ir tavs "gribu"?
Kur it tavs koks, un kur ir tavs zars?
Kur ir tavs ceļš uz bezgalību?
Kur ir tavs arkls, kas tevi ars?
Kas tev ir draugi, un kas tev ir mīļi?
Tu jau nemaz pats to neapjaud.
Ir tādi cilvēki - sirds dziļi, dziļi
Smejas par tevi
Un par tevi raud.
/I.Ziedonis/
Šobrīd man tādas nopietnās domiņas pa galvu jaucas. Šis dzejolis, šķiet, lieliski apraksta tās manas sajūtas!
Šodien WEF kultūras pilī notika kāds lielisks koncerts, jeb "dzimšanas dienas" svinības Praktiskās estētikas skolai. Tur, jau ar mazu cerību es satiku Viņu.
Pēc šī koncerta mājās braucu ar stopiem. Mani līdz Dobelei atvizināja divi, ļoti forši vīrieši! Pirmais, lai gan bija krievs, runāja latviski. Viņam bija lielisks auto, un ātrums 140-160 km/h. Braucot ar viņu es nespēju domāt ne par ko citu kā vien to, ka manam vīram jābūt krievam. Otrs bija daudz vienkāršāks cilvēks, ar savu ģimeni, meitiņu, un mašīnu normālā stāvoklī. Jauks, runātīgs.
Es gan neesmu uzdrošinājusies līdz šim stopēt viena, un loģiski, ka ar mani kopā brauca Sanda ( mana mūža mīlestība). Ar Sandu ir tā, ka mums vienmēr būs par ko runāt. Neatkarīgi no tā vai esam satikušās pirms stundas vai nedēļu, mēnesi, gadu vai pat ilgāk! Tā pat ir ar viņas māsu Sanitu(ar tik pat lielu mīlestību)! Bet par to nav stāsts.
Stāsts (manā dzīvē) ir par kādu VIŅU, ko es šodien satiku, un par ko es Sandai stāstīju mūsu ceļojuma laikā.
/rakstīts sen(divu mēnešu intervāls)- publicēts 12062011 pulksten :2.11 naktī/
Liekas, ka sirds viņiem nemaz nav.
Vai viņi ļauni? Vai viņi mīļi?
Kad viņi smejas? Un kad viņi raud?
Tev likās - vētrām tu pasauli sedzi.
Žilbinošs prieks un līdz sāpēm ass!
Aiziet un pāriet, un vēlāk tik redzi -
Tas jau vēl nebija it nekas.
Ir tādi cilvēki - sirds ļoti dziļi.
Liekas, nekā viņi neapjauž,
Bet pašā dziļumā mīlestība
Nobrāztām rokām akmeņus lauž.
Nobrāztām rokām, bez viena vārda
Akmeņus salauž un akmeņus šķeļ.
Uzceļ sev pasauli, sagāž, ārda,
Nojauc un atkal no jauna ceļ.
Kur ir tavs "mīlu", un kur ir tavs "gribu"?
Kur it tavs koks, un kur ir tavs zars?
Kur ir tavs ceļš uz bezgalību?
Kur ir tavs arkls, kas tevi ars?
Kas tev ir draugi, un kas tev ir mīļi?
Tu jau nemaz pats to neapjaud.
Ir tādi cilvēki - sirds dziļi, dziļi
Smejas par tevi
Un par tevi raud.
/I.Ziedonis/
Šobrīd man tādas nopietnās domiņas pa galvu jaucas. Šis dzejolis, šķiet, lieliski apraksta tās manas sajūtas!
Šodien WEF kultūras pilī notika kāds lielisks koncerts, jeb "dzimšanas dienas" svinības Praktiskās estētikas skolai. Tur, jau ar mazu cerību es satiku Viņu.
Pēc šī koncerta mājās braucu ar stopiem. Mani līdz Dobelei atvizināja divi, ļoti forši vīrieši! Pirmais, lai gan bija krievs, runāja latviski. Viņam bija lielisks auto, un ātrums 140-160 km/h. Braucot ar viņu es nespēju domāt ne par ko citu kā vien to, ka manam vīram jābūt krievam. Otrs bija daudz vienkāršāks cilvēks, ar savu ģimeni, meitiņu, un mašīnu normālā stāvoklī. Jauks, runātīgs.
Es gan neesmu uzdrošinājusies līdz šim stopēt viena, un loģiski, ka ar mani kopā brauca Sanda ( mana mūža mīlestība). Ar Sandu ir tā, ka mums vienmēr būs par ko runāt. Neatkarīgi no tā vai esam satikušās pirms stundas vai nedēļu, mēnesi, gadu vai pat ilgāk! Tā pat ir ar viņas māsu Sanitu(ar tik pat lielu mīlestību)! Bet par to nav stāsts.
Stāsts (manā dzīvē) ir par kādu VIŅU, ko es šodien satiku, un par ko es Sandai stāstīju mūsu ceļojuma laikā.
/rakstīts sen(divu mēnešu intervāls)- publicēts 12062011 pulksten :2.11 naktī/
svētdiena, 2011. gada 29. maijs
Solīts makā nekrīt
Šodien tāda aizraujoša diena,.. pie manis ierodas dvīņi ( Atis un Gatis) pieklauvē pie durvīm un saka:
"Čau, mēs esam tavi radiņi"
abi vienlaicīgi māj un smaida!
(tas būtu tik jautri, ja tiešām tā būtu bijis, bet tālu jau nemaz netrūka)
Šodien biju kristībās! Šamējie abi, jau it kā lieli, bet nolēmuši padarīt tās lietas tā kā darāmas.. kad fotografēju visu procesu, šie abi sabakstās, un es jau saprotu, ka viņi abi mani nemaz nezina! (kaut kāda meitene ņem un mūs bildē.. tā mums likās, kad tevi ieraudzījām pirmo reiz- smejas abi puikas) Izrādās, ka šamējie ir mani otrās pakāpes brālēni, viens no viņiem - Gatis, esot pat mācījies tik tuvu manam lauku miestam, ka jābrīnās, kādēļ nezvanīja mums, un nebrauca palikt pa nakti šeit! Abi ir forši, kautrīgi čali.. smejas par jokiem un šķībi skatās uz manu brālēnu, kurš vnk teš... olā! (cut) Cik noprotu, tikko ieguvuši pilngadības statusu... jauki cilvēki, patīkami ar viņiem tā parunāties.. es jau īstenībā saprotu, kā viņi jūtas, še- svešumā izbraukuši :D
Vēl šodien redzēju uz taisna ceļa gabala, grāvī, 5m pirms upes iebraukušu busiņu! nepagāja ne 15 minūtes, kad atbrauca menti. Manā miestā ir tādas "jaukas," draudzīgas sievas, kuras tādas stukačas, mēļotājas un spiegi vien ir! Es pat nevaru sešos no rīta gulēt iet, jo visa Naudīte pēc tam runā, ka es neesmu visu nakti gulējusi! Bet nu ok, tādi jau ir tie mūsu radniecīgie lauku ciematiņi! Nu vo.. kamēr čaļi paši velk ārā busu, kurš teju nav noslīcis, pie apvāršņa jau parādās zaļās strīpiņas, jeb Jāņtārpiņi. Naudītē tā ir visai reta parādība, bet ja labi gribētu viņi še pat labi varētu nopelnīt! Kamēr esam ieslīguši šajā jautājumā, no prāta pavisam izskrējis Zatlera žīdiskais gājiens.. MALACIS, bet viltīgs kā lapsa! Tomēr ir iemācījies kaut ko šo gadu laikā.. un vismaz pēc četriem gadiem viņš var atbildēt uz sevis uzdoto jautājumu : "Kas es esmu?" Saeimas atlaizšanas pieteikums ir izskanējis, Latvija gavilē...
Līdz šim, kā jūs redzat, solīts makā nav iekritis! Jau iepriekš esmu stāstījusi par to ko es te rakstos solu un neizdaru, tā līdzīgi gribējās darīt arī šodien, bet nē.. (viņam atlika tikai pavilkt mani uz aizliegumu)
Ir grūti noturēties vilinājumam nepastāstīt par aizliegtajām tēmām! Jums jau teorētiski tik un tā vajadzētu būt grūtībām saprast!
-> Pat vienu dienu noturēties nerunāt ar viņu ir fucking nevēlami! Lai gan nepazīstu viņu vēl tik labi, ir tāda sajūta, ka tas ir dabīgi, ka tieši viņš ir mana uzticības persona! Tam tā vienkārši esot jābūt.. un cik es esmu viņu paspējusi iepazīt, es zinu, ka manus jokus var saprast arī neitrāla, neiesaistīta persona... tāpēc uztversim visi šo par veselīgu joku!
Jebkura meitene, kurai ir kaut neliela daļa lieliskās fantāzijas, ir iedomājusies dažādus variantus kā satikties ar zvaigznēm! Nejauši uzskriet virsū barā, izlikties, ka viņa viņu nemaz nav redzējusi uz kāda populāra žurnāla vāka, kurš iznācis tieši šonedēļ.. vai jebkādu citu veidu!
Būšu atklāta, jau no mazām dienām man ļoti paticis aktieris Toms Krūzs- jeb neko par viņu nezinu, bet izskats tā neko! Iedomas dažādas, īpaši vecumā, kad biju tā pamatīgi saķērusies ( lai gan tik safārējusies par šo aktieri nebiju, salīdiznot ar Sandas un Sanitas atkarību no "Gredzenu pavēlnieka" galvenās lomas atveidotāja Wudiņa atkarību. Tie tik bija laiki, kad par viņiem ne tikai runāja, domāja, bet sapņoja, un ticēja sapņu piepildījumam. ) Kā jau Jūs saprotat, katram ir savs varonis, vai tā būtu mamma, tētis, jūs pats vai kāds aktieris- kāds, kurš sagrābj jūs kā fanu acu mirklī- jā jā kaut vai tie paši tētis un mamma. Starpcitu, ļoti daudziem cilvēkiem ģimenes locekļi ir nenormāli lielas autoritātes- arī man!) Nu lūk... tātad jau agrā vecuma posmā mēs atrodam savus "ideālus"un tiecamies pēc kaut kā vēl labāka, un jaukāka! Vismaz es noteikti esmu izveidojusi rāmi, kurā cilvēkiem ir jāietilpst.. Un šis rāmis šoreiz attiecas uz to raksta sadaļu Viņš un šūpuļdziesmas!
Protams, esmu nonākusi tādā vecuma posmā, kurš ietilpt sadaļā "JAUNĪBA" un ne prātā vairs nenāk domas par Tomu Krūzu vai citiem aktieriem.. tomēr pāris dienas atpakaļ es un viņš sēdējām skatījāmies filmu, kur galvenais aktieris ir Krūzs... atceroties savas bērnības muļķības, es iedomājos, ka man jau nemaz tik traki ar to vēlmju piepildīšanu nav gājis! es sēžu gultā, kādā siltā azotē, un saprotu, ka tas jau ir tas Toms, kuru es gribēju bērnībā! Vienreiz es pat dabūju šūpuļdziesmu! aizmiga viņš, bet es vēl tik pēc pusstundas! no rīta savukārt modinātājs piecēla tikai viņu.. un tā, ticiet man, nav forša sajūta, ka saproties, ka tiekam iemidzināts vēl dziļākā miegā, ar apzinātu mērķi! Fu! tā es šobrīd baudu savas naktis, iemiegot dūcošās melodijās, ceļoties ar smaidu kas sniedzas pretim... tāds ir izdevušās dienas sākums... šādās reizēs nav jādomā par Tomu Krūzu.. ja jau viņš guļ man te pat blakus :)
Dēmons ar ir tāds tuvu stāvošs!
Kur gan palicis mans draugs!?
/AR/
montējos!
sestdiena, 2011. gada 28. maijs
šodien staigāju saburzītu seju!
Beidzot ir pienācis laiks, kad es atgriežos mazā realitātē..
Sveiki pingvīnisma piekritēji, mazie šmurgulēni un visi citi!
Kā jau mani tuvākie cilvēki zina, es pēdējā laikā lidinos.. kaut kur, kur ir atvērts prāts un sirds, bet viss pārējais nefunkcionē! Dažas dienas atpakaļ pieceļoties ar nodomu baudīt BRĪVU dienu, ieslēdzu pelēko kasti, kas parasti stāv tik pat pelēka cik viņa ir dabīga! Šoreiz gan.. ok, ok.. nav jau nekāda krutā šitā manta, bet savas četras galvenās funkcijas veic, un tas ir pats svarīgākais. Nu lai nu ko, bet degradācija Latvijas televīziju pārņem ar vien vairāk. Biju mazliet vīlusies redzot tikai divas baudāmas programmas, kas bija visai jocīga vācu romantika, un jancīga angļu drāma, ar interesantiem izvilkumiem.. kā vien no tiem:" Liktenis, tas varbūt stulbi skan, bet šis vārds sevī slēpj daudz vairāk kā jūtams" un tad no manas mutes puses izlido dakša un es iekliedzos o Jā! nez ko par to padomāja mani jancīgie kaimiņi, par kuriem gan es Jums nekad neko neesmu vairāk pastāstījusi... nu lūk.. tā nu es sēžu, un man cauri iztešās simtiem domu, par šo citātu vien! come on, ir tas, ka šis vārds kaut ko slēpj ( labi, vairākums gan man var nepiekrist, jo es pati vēl šīs domas apšaubu, bet reāli tā gan- liktenis gan jau sevī tiešām kaut ko nes, bet nenoliedzami.... liktenis ir liktenis, viss iet savu ceļu, bet to ka tas stulbi skan, es vēl nebiju iedomājusies.. tāda simtnieka taisnība!) Tas ir mans lielākais ieguvums no televīzijas, vēl bez tā protams rāda kobru, un tiem kas nezina, Semīrs vēl ir dzīvs, lai gan viņa pārinieku vēl nebiju manījusi iepriekšējās sērijās... televīzijā vēl joprojām ir tāda multene kā beibleidi( ļooti atvainojos ja rakstībā esmu kļūdījusies) un viss patīkamākais šoks, lai gan Hameljonu rotaļas vairs nerāda, ir atgriezušies Flinstoni un pilna māja! Yes! Taču cik žēl, ka man nākas šo pārraižu laikā paiet šai jaukajai, pievilcīgajai mantai garām! Jo, man ir ļoti jaukas lietiņas ko darīties apkārt! Viena no tām ir tā, kas pārņem mani pilnībā.. esmu aizņemta kā vienos pa dienu, tā divos naktī, un arī pārējās dienas laikā! Man ir tik daudz ko darīt, bet patīkamākais jau ir tas, ka šīs lietas ir patīkamas.
Ha- svarīga manas dzīves sastāvdaļa jau divus gadus, ( kā kurš) ir mani "lieliskie" vīrieši! Jā, starpcitu, es dzīvoju Rīgas centrā, 5 min. attālumā no brīvības pieminekļa, 8 istabu dzīvoklī, kopā ar trīs vīriešiem, kuri visi kā viens ir īpaši, lai gan manu sirdi "iekarojuši" pa vienam un atsevišķos laika posmos!
pirmais ir Aleksis, JEB "smirdīgais kaimiņš" viņam ir +- 35;40 gadi.. Viņš ir īss, brūniem matiem, apaļīgs un izskatās ka sievas ar nav.. vismaz ja ir, tad viņa tiek pamatīgi krāpta viņa istabā! Ar šo kaimiņu sastapos jau no paša sākuma. Parādnieks- kā šķiet, vismaz elektrības naudu samaksā ar nokavēšanos. Šis vīrietis burtiski smird... kad tiek izmantotas labierīcības, tad pēc tam jālieto gāzmaska.. klozetpoda krāsa ir mainījusies- tāda sajūta, ka cilvēks tā no sirds izdara tā >_< ; tad vēlreiz 0_o, un tad ir manāmi šāds ^_^ ... Mājās atrodams reti, parasti ieslēdzas istabā, kurā, kā vienreiz pamanīju ir drēbju kalni līdz pussienai, aizņem apmēram 1/4 no visas istabas, kaut kur pa vidu ir gulta, ledusskapis un MILZĪGS TV.. tipisks smirdoņa.. ja gadās satraukties, izpīpē paciņu vai pat vairāk cigarešu naktī.. žēl, ka tas viss notiek diezgan sabiedriskā vietā MŪSU TOALETĒ!
otrais ir onka, JEB vārdu es vairs neatceros..Viņam ir ~80 gadu, pēdējā laikā mājās parādās reti.. ar šo vīrieti man kopīga ir tikai gāzes plīts... Solīds, gatavo ēst mierīgi, nevis kā es... pāri reti pārtecina.. maksā nenormāli laicīgi, aprēķina visas elektrības izmaksas.. atbildīgs par pasta uznešanu! Visai sakarīgs, un pieklājīgs.. Patīkams, tomēr kautrīgs un nervozs cilvēks.. Ar viņu, ja vēlas var sarunāt labas lietas, piemēram kā attaisīt vannasistabā iesprūdušu logu utt.. gudrs un saprātīgs, nesmird un pēdējā laikā pieskata laikam jau pirmo mazbērnu!
trešais ir žīdels, kurš nemaz nav žīds.. viņš tikai runā daudz .. ar viņu kopīga ir siena! Viņš guļ otrā pusē sienai, krāc, un izskatās uz saviem 90! Ja ne pat vēl vairāk... pirms kāda mēneša bija pazudis.. (pirms mēneša tik atgriezās).. runāja jau, ka slimnīcā.. ceru, ka viss ok! Runā krieviski, parasti vienmēr kaut ko prasa, es jau esmu iemanījusies vienmēr atbildēt- viņa ir pie dēla.. jo visi jautājumi ir par saimnieci (manu vecmammu).. viņš tāds moš samīlējies, vai izbraucējs- īsti nevar saprast! cienā ar zupām, parasti no rītiem ceļas nenormāli agri- ķerot tirgū labākās preces.. tad nu arī mēs reiz pa reizei izbraucam uz viņa... parasti noklausās manas balādes, un ir sajūsmināts.. šis ir tas kas mani piesaistījis vairāk kā citi, tomēr manā dzīvē ienāca tikai pirms nepilna gada!
šie trīs vīrieši ir "lieliski" mēslotāji, neviens no viņiem neturas pašu sastādītajam tīrīšanas grafikam, gaida kad jaunās meitenes pašas tīrīs.. bet lai jau gaida.. es viņus tik un tā ļoti "MĪLU"
No pēdējā ieraksta, kas ir par Space dog un koledžas ballīti ir pagājis nenormāli daudz laika, un notikuši ļoti daudz pasākumu, piedzīvojumu utt. zinu, lai gan dažiem es te apsolīju pēdējo rakstu palabot- tā gan viss nebūs.. sūds ar to visu, man vajag iedvesmu, lai rakstītu, un tas pasākums acīm redzot nebija manai iedvesmai pa prātam! Lai gan RH ir izpelnījies patiesus aplausus no manis, un es smejos par ironiju, ko es pati esmu iemācījusies.... lai jau visi domā.. ka tik cilvēks labs... nu joptvai... (atvainojos), bet lai nu ko!
Labs ir, es esmu secinājusi, ka runājot par patiesību ar visai uzskatāmiem zemtekstiem vai apzīmējumiem ir neforši, tādēļ mīļie lasītāji atkārtoju, ka šie ieraksti ir vairāk mana izklaide... baudījums... izdoma...
Lai redzētu vienu no mazajiem darbiņiem kas ir padarīts, varat to izdarīt šeit! un viens no līdzīgiem darbiņiem tiks radīts jau rit! un ceru, ka arī to Jūs varēsiet apskatīt!
Kā izrādās vēl jo projām ir ļoti patīkami pārkarināt basās kājas pāri loga margām! Tik pat patīkami ir dzirdēt otra cilvēka apmierinātību ar dzīvi! Lai gan šodienas virsraksts liecina, ka man ir saburzīta seja, tas ir tikai tādēļ, ka atrodos laukos, bet gribētos atrasties kaut kur citur, un lai gan rakstot šo ierakstu ir pagājušas nedaudz vairāk kā desmit minūtes, tas vien nozīmē, ka realitāte ir kopā ar mani nedaudz vairāk!
tad nu tā:
Vien dien, kad mājās biju kopā ar draugu, izbijos no tā, ka LU telpās skan ugunsdzēsēju trauksme.. ok.. man likās, kaut kas nav, ir vai nu apmācība vai nejaušība.. pēc 10 min., ejot ārā no mājas, taisoties uz darbu, sapratu, ka kaut kas nav tiešām labi! Otrais stāvs bija dūmos, pirmais vēl trakākos.. mani pārņem panika.. saku:" tu tik nes ārā manu velosipēdu.. man šķiet, ka jāiet atpakaļ augšā un jābrīdina mani lieliskie vīrieši, par iespējamu karstuma palielināšanos biksēs!" bet izejot ārā.. tur visi tie darbinieki skatās, kā viens kanalizācijā izpūš putu aparātu.. šie redz manu izbrīnu un saka, nesatraucies, mums apmācības.. nu fu.. kur ir brīdinājums iedzīvotājiem? a ko darītu mani vīrieši, ja es viņus lieki traumētu? nu fu... Universtāte "apmācīja"visus savējos..arī Aulā bija panikas ballīte!
Kā jau varat lasīt JĀ- man uz Rīgu ir atvests velosipēds.. nereklamēšu kāds, bet visiem patīk.. galvenais ka liels un foršs..(nereklamēšu, lai lieki mani nesatraucat ar velo pazaudēšanu). Esmu mazliet priecīga par to, ka varu visu laiku vizināties.. šodien pat ceļš līdz koledžai likās nogurdinoši garš... kājām veicu ceļu 3 reiz ilgāk, kā ar velo.. bet šoreiz gan tas bija vajadzīgs, jo tālāk pa taisno devos uz autoostu, caur kondženei.. ulalā!
Pēdējā laikā iemiegu ar kādu noteiktu balsi.. nevaru saprast vai mana iekšējā bals ( sirdsapziņa) ir iemācījusies sazināties ar mani daudz patīkamāk, vai viņa ir pārcietusi kādu operāciju vai kas, viņa ir zemāka un patīkamāka, vieglāk panesama un iemidzinošāka! Katrā ziņā lai nu kā, iet gulēt ar šo balsi man patīk vairāk kā ar citām līdzšinējām variācijām! Mana sejo šobrīd iztaisnojas, un ceru, ka jūs baudāt vasaru tā pat kā to daru es! Lidojums atgriežas... veselais saprāts mani pamet.. Galvenais, ka es esmu laimīga!
( viss ir un paliek mūsu pašu rokās)
/ ilgojos /
AR.
p.s. Banālisms mani pārņem ar vien vairāk.. nākošais ieraksts par viņu un šūpuļ - dziesmām- ne visām tādas ir :]
trešdiena, 2011. gada 20. aprīlis
laist garām vairs nav modē!
Reizēm ir lietas, kuras ne tikai vajadzētu, bet kuras arī nedrīkst saukt īstajos vārdos.
~ ziņa var saturēt nePatīkamus vārdus, bez kuriem gan es šobrīd iztikt nevaru!
fona mūzika šeit- 2.dziesma ;)
Kad manā skolā notiek pasākumi, ballītes vai sarīkojumi, studenti sāk rosīties jau nedēļas sākumā. Šī iemesla dēļ, tradicionāli, ceturtdienas pienāk negaidīti ātri, tāpat arī pats pasākums. Šoreiz tika mainīta spieta vieta, un visi studenti sapulcējās Vecrīgas kādā no bāriem. No ballītes sagaidīju daudzas negaidītas lietas, un cerētie notikumi notika pilnīgi ačgārni- tādēļ, nekad neplānojiet ballītē notikumus, jo viņi tāpat nekad nenotiks kā paredzēts!
Viss ko es jums drīkstu atklāt ir tas, ka raksta saturs ir vairāk vai mazāk balstīts uz patiesiem notikumiem, taču neviena cilvēka vārds netiks nosaukts tieši, kā arī tas netiks nekādā mērā aizstāts ar citiem līdzīgiem īpašvārdiem. Veidojiet asociācijas, un ceru, ka jūs spēsiet izsekot manai domai, līdz raksta beigām! Atvainojos jau iepriekš tiem, kuri nekādā ziņā nevarētu zināt par ko iet runa!
Kad beidzot esam ieradušies visi, esmu jau manāmā skurbulī. Alus krūkas izskatās izaicinošas, taču šoreiz tās uzvedas kā maukas- nāk un iet uz vietas nestāv. Nav jau tā, ka es būtu tik ļoti kāra uz alu, tomēr, kad dejas vedas viena pēc otras un mūzika sāk hipnotizēt, alus tek iekšā, ka nemanās, īpaši šādā kompānijā.
Lai gan pirms ballītes biju izplānojusi visas savas rīcības, no tām neizdevās realizēt nevienu pašu! Pirmkārt jau mani no mērķa novērsa tas, ka es sastapu Robinu Hudu. Ok, jā ticu, ka daudzām no jums viņš nav bijis nekāds varonis, man taču arī nē- es neesmu izlasījusi pat vienu rindiņu no šīs grāmatas, taču kas viņš ir es kaut kādā veidā nojaušu. Šobrīd gan es priecātos, ja Robinu nesatiktu, jo izveidojās ļoti jocīga situācija- kurā es, paldies Dievam biju tikai liecinieks!
~1 Robins Huds * 10 zaķi = viens trāpījums /atlikumā deviņi zaķi /- tāda ir šī stāsta īsā versija!
Katram zaķim ir savas īpašības- viens bija pavedinošs, viens greizsirdīgs, vēl viens dusmīgs, cits uzmācīgs, bet vēl viens, kurš arī šķietami tika nošauts bija izaicinošs. Visi kā viens turējās stigrā konkurences lokā, tomēr Robins izvilka tikai vienu bultu. Secinājumus, lūdzu, izdariet paši, katrā ziņā man nu vairs nav patīkami atcerēties tālākos notikumus. (nevēlos nevienu te tagad kritizēt- mēs esam pietiekoši pieauguši, lai varētu par savu rīcību atbildēt paši, tomēr mana cerība, ka Robins tiešām ir labs, ir zudusi- laupītāji paliek laupītāji! )
Vakara gaitā tika satikti vairāki tēli, un īsti nezinu vai tā ir mana šī brīža fantāzija, vai tas kā mani ietekmēja tās nelietīgās maukas! Piemēram, vēl bez Robina, bija ieradusies Panda... Ar viņu gan bija jautri, un viņa nedarīja nekādas muļķības- vismaz ne tādas, par ko tagad nāktos nožēlot viņai pašai vai man! Panda ir cilvēks, kurš gan dzērumā, gan skaidrā spēj par sevi un citiem veselīgi pasmieties. Viņas uzvaras dēļ, un viņas draudziņa nesaturēšanas dēļ, tika vinnēta viena kārtējā garām gājēja, taču tā gan bija tāda steidzīga un garām pagāja nemanot.
Vēl es atceros Alisi - tā kas no brīnumzemes. Viņa man stāstīja visādus brīnumus, iedrošināja un mierināja.. taču žēl, ka Alise bija tik ļoti aizņemta ar mani un savu vecotēvu, ka galu galā tika apzagta, un mājās ieradās ar tukšu somiņas saturu, kā arī bez pašas somiņas.
Pie šīs jocīgās kompānijas pieskaitāmas tās cacas, kuras pārsteidzoši turēja savu eleganci, garkājainie pāvi, kas ir visi citi un aklie skursteņi ( tie , kuri nepamanīja, ka no bāra tiek izstieptas apmēram desmit somas). Kompānija bija ļoti raiba, un es apvainošos, ja jūs tagad teiksiet, ka es esmu lietojusi zālīti.... taču
vienu brīdi, uz šo pasākumu ieradās arī skaidrais neprāts. Nezinu kādēļ, bet viss šī neprāta dēļ sagriezās kājām gaisā. Sen nebiju izdzīvojusi ko tik šausmīgu, tomēr patīkamu reizē! Iespējams, ka šobrīd es daru lielāko kļūdu savā dzīvē ievietojot šo rakstu, vai konkrēti šī raksta šo daļu, taču nežēlīgi ir mānīt pašai sevi.
Lieliski, ka spēju noslēpt citu cilvēku identitātes, tomēr pašai savu nākas atklāt visiem.
Nu nav jau nekāds lielais noslēpums, ar kuru cilvēku es asociēju pēdējo ievietoto rakstu. Fakts ir tāds, ka viņš patiešām nav gejs, un nekad nav bijis. Tomēr šis gejs ir ieguvis jaunu identitāti, lai es viņu varētu noslēpt šajā tekstā..
Tomēr ir kāds cilvēks kuram es nevaru izdomāt aizsegu.
Par šo cilvēku jocīgā kārtā neesmu dzirdējusi neko sliktu. Vienkārši pati pieķeru sevi, ka nav jau arī ko sliktu pateikt. Ir patīkami apzināties, ka šādi cilvēki dzīvo man blakus, un ja labi gribētu, viņi tiktu sasniegti.
Atgriežoties pie ballītes tēmas. Kad nu par kompāniju es būtu vairāk vai mazāk pastāstījusi, ir jāatklāj, ka emocijas bija tik pat raibas :D Kamēr Panda uz pāris dejām, labi jau labi, pāris desmit dejām aizrāvās dejojot ar ģitāristu, kurš šoreiz atļāvies paņemt brīvu vakaru, viņa palaida garām vakara lielākos notikumus. Mūsu kursa kavalieris (piedod, bet lai ko es būtu izdomājusi, šoreiz viņi būtu sapratuši tik un tā) man lika pasmaidīt. Paldies, par atvainošanos, tā bija jauka. Un lai kā nebūtu, man ir patīkami, ka es to saņēmu! Un Piedod tu man ar! es zinu, ka man vēl ir daudz jāmācās, lai varētu to izdarīt tādā līmenī kā tu, bet es ceru, ka tu apzinies, ka tas tā nekad nav bijis ļoti nopietni ;) Labi, liekot vecās lietas malā... tātad nokavēts vēl tika Robina Huda lielais izgājiens. Kā arī par pārsteigumu, es saņēmu "spļāvienu" (kas ir tikai metaforisks izteiciens dārgās) sejā, par ko izrādās zinājuši visi mani kursa biedri, izņemot mani! Un varbūt, ka pat tā ir labāk... dzīvē taču visam jābūt tā, kā tas arī ir!
Nu ko izsekojāt tik tālu līdz?
tātad rezumējums:
Robins Huds- chek
Alise- chek
Panda- chek
Kavalieris- chek
cilvēks bez apzīmējuma- chek
gejs- chek( nav pagaidām vairāk ko par viņu stāstīt) :D
Tātad ballīte bija izdevusies, kompānija bija pat ļoti raiba- novēlu Jums visiem iepazīties ar šiem cilvēkiem, varbūt tomēr izņemot Robinu- to gan izlemiet paši! Es daudz ko neatceros, tomēr zinu, ka man patika dejot.. konkrēti -dejot :) īstenībā gaidu nākošo deju, un šo pašu kompāniju, protams, bez RH.. ;)
Ja man nebūtu tāda spiediena, es ticu, ka spētu uzrakstīt labāk, bet ceru, ka tie kas mani tagad tirda, būs arī mani sekotāji, kaut vai tikai no twittera konta :D
paldies, ka Jūs man esat, un, ka sniedzat tik burvīgus padomus.. ;) apsolu nākošo rakstu veltīt līdzīgam tematam, tikai jau ar mazākiem zemtekstiem un lielāku domu ;)
trešdiena, 2011. gada 13. aprīlis
Man patīk Gejs?
Čau mazie.
Ir pagājis diezgan ilgs laiks, kad pēdējo reizi ar savu kafijas krušku piesēdos pie datora, lai pierakstītu savas pēdējā laika pārdomas. Tad nu še jums viena maza intriga virsrakstā..
Tas viss sākās nebūt tik senā vēsturē, īstu laika periodu pateikt nevarēšu, jo ar to vien nesastāv visa mana dzīve, taču ar šo gadu tas viss gan neaprobežojas. Bija skaisti un jauki līdz šīs dienas rītam..
-> vajadzēja ar man no rīta piecelties ar kaut kādu jocīgu domu- a ja nu.. un sākot domāt visādas domiņas, pievēršot uzmanību, reāli šķiet, ka a moš... tiešām ir!? Vispār jau liekas, ka domāt par daudz nevajadzētu.. ir –ir, nav- nav.. Bet ja tas reāli ir mans draugs, neko citu vairs padomāt nevaru...
Tātad šīs dienas plāns: skola, kura sākas 12:20, kuru es tāpat noguļu, + interesanta tikšanās... neformāla, un ne-tieša.. Precīzāk, nekādas tikšanās jau nemaz nebija, bet šoreiz teiksim, ka bija gan...
Satiekoties ar savu draugu, izjutu interesantas pārvērtības. Tas notika mana rīta ietekmē.. es pat nesaprotu, kurā brīdī es kaut ko tādu varēju iedomāties, bet jau dodoties uz šo tikšanos nojautu, ka briest kaut kas nelabs.. Esmu nu ar es gudra, bet ieraugot viņu, manas smadzenes iekliedzās nevar būt, ka viņš ir Gejs!
Cilvēks ir tāda jocīga būtne, nu labi, labi, es nerunāju par jums, ja jūs tādi neesat, bet ar mani tā ir- ja es kaut ko sev iegalvoju, tad to arī redzu... Ja domāju, ka kāda harpija mani grasās noēst, tad tā arī ir... pat, ja tā harpija var būt miermīlīga zivtele manā pīļu dīķī... tā līdzīgi ir noticis arī šoreiz..
Bez lieka pamatojuma, es pati sev iestāstu šāda veida muļķību, lai gan līdz šim brīdim es nesaprotu, vai tā ir vai nav muļķība.. īsti pamatojums man ar nav, vai vienkārši es nevēlos šobrīd par to visu tā atklāti stāstīt, bet jocīgi gan, kur es izrāvu šādu varbūtību?
- Viņš varbūt nav gejs...
- Viņš varbūt man nemaz tik ļoooti nepatīk? ( kam gan mani draugi negribēs ticēt)
- Viņš ir gejs un pašu geju karalis, bet veiksmīgi slēpjas?
Jebkurš no šiem variantiem var būt patiess.. īpaši otrais, pat ja mani draugi taisās iebilst.. :)
Bet tas visticamāk, ir ierakstīts pēdējā atklājuma varā. Loģiski, ja tā būtu, un lai nu paliek- patīk jau patīk.. savādāk viņš nemaz neskaitītos mans draugs, bet kur nu es varu savā smadzeņu pelēkajā šūnu kamolā atrast kaut kādas šādas domas, un kurš man varēs pateikt taisnību?
Come on! Es taču nojūgšos par to domājot.. Lai uzdrošinātos kaut ko tādu pajautāt, oj!
Kā es gan pati justos, ja man pienāktu klāt draugs un jautātu, klau- ar tevi viss kārtībā? Orientācija īstā? Man tas visticamāk būtu lielākais pazemojums, kādu vien es varētu saņemt! Nu ne jau tāpēc, ka man būtu kaut kādi aizspriedumi pret šiem cilvēkiem, nebūt ne- dzīvojiet, viss taču ir ok.. (līdz brīdim kad man to sāk grūst acīs) , tomēr kauns būtu par to, kas viņam ir licis tik tālu aizdomāties,... kas manā rīcībā izraisa viņā šāda veida pārdomas.. līdzīgi, ja mana orientācija būtu pretēja, es noteikti apvainotos, ja man uzdotu šo jautājumu-
Kas cilvēkam liek domāt par šo,
kas manā rīcībā ir tāds,
lai es liecinātu par pretējām lietām..
Nezinu vai tas ir mēness, kas mani ietekmē, vai kaut kāda veida fāzes , vai burkas- da jebkas.. bet šī ietekme man nepatīk.. un lai kas tu arī nebūtu, liecies mierā, un ļauj man atgriezties citās, bet labākās sliedēs jau šo 4dien ;) Lūdzu , lūdzu!
piektdiena, 2011. gada 1. aprīlis
tik daudz, ka ne izstāstīt!
Šīs ziņas virsraksts izsaka ļoooti daudz! Man tagad ir tik daudz, kā sen nav bijis!
Viens pasākums pēc otra, viena tikšanās pēc otras, un šobrīd ir tā, ka es knapi turu savu galvu!
ok!
1.Palu laiks. Bija ļoti jauki -Uldžiņš pastrādājis uz 10 zvaigznēm. Protams visos pasākumos ir kaut kādas problēmas un bez tām arī neiztiku šoreiz! Šis pasākums bija pirmais, kur izjutu patiesas bailes, bet tas vairāk vai mazāk bija atkarīgs no mana noguruma. Pirmā reize, kad atgriezos bezģīmī divu iemeslu dēļ, lai gan piekāst- viss ir forši un viss bija labi! Man ir tik un tā daudz vairāk kā pāris draudzeņu, kuras nemāk dusmas paturēt pie sevis, bet izgāzt tās pret mani!
2. Video montāža, kas saistīta ar Līgas Miķelsones kursa darbu! Man šī lieta patīk un tā patīk, ka varu nosēdēt pie datora līdz trijiem naktī vairākas dienas pēc kārtas! (kad būs vairāk laika pielikšu pie video lapas)
3. Es vakar satikos ar Andri Nelsonu, un šodien atkārtošu šo īpašo tikšanos arī ar Kristīni Opalais, protams arī ar manu brālēnu tože! Esmu lepna, ka man viņi tādi ir, un es lepojos ar to, ka es viņu vēl jo projām varu samīļot- kā tajās senajās bērnības dienās! Vakar patiesībā sapratu, cik ļoti es mīlu savu ģimeni! Lasot par viņiem abiem i-netā vai avīzēs biju jau atsvešinājusies, kā ar tādām lielām zvaigznēm, bet re kā sanāk- nekā nebija!
4. Man ir lielisks koris. Man patīk būt prezidentei, un kas to zin, cik tālu mēs vēl tiksim! Francija jau sauc! see ya!
5. tagad esmu mēģinājumā, un jā.. viss izskatās lieliski! Rīt būs Atvērto durvju diena, šobrīd te LKK baltajā zālē skaņojas grupa, un ir ok! Artūrs dara visu kas nepieciešams, es gaidu savu uzgājienu ar video.. super super! viss virzās uz priekšu vēja spārniem!
6. Esmu līdz ausīm Saldus novada svētku organizēšanā un Kāzās, kur vēl Ziedoņdārzs un viss viss... sesija tuvojas un tik pat ātri tuvojas mana vasara, kur vakar sarunāju mazu darbiņu! kuru jau vairs nevaru sagaidīt!
7. Vakar biju ideālā ballītē, kur izdancojos tā, ka papēdis aizlidoja pa gaisu! Paldies, manam vislabākajiem sadziežēniem! Kā arī dabūju vienu labu deju...
khme, īstenībā jau sen gaidīju! :) tikai tagad es esmu nesaprašanā!
Ok, pagaidām lai paliek šitā, es tagad eju ar savu uznācienu! Čau! man ir tik daudz, ka nespēju tikt galā! rīt jau trīs pasākumi vienā dienā.. būs forši! gaidiet ziņas!
bučas murmuliiti :*
Viens pasākums pēc otra, viena tikšanās pēc otras, un šobrīd ir tā, ka es knapi turu savu galvu!
ok!
1.Palu laiks. Bija ļoti jauki -Uldžiņš pastrādājis uz 10 zvaigznēm. Protams visos pasākumos ir kaut kādas problēmas un bez tām arī neiztiku šoreiz! Šis pasākums bija pirmais, kur izjutu patiesas bailes, bet tas vairāk vai mazāk bija atkarīgs no mana noguruma. Pirmā reize, kad atgriezos bezģīmī divu iemeslu dēļ, lai gan piekāst- viss ir forši un viss bija labi! Man ir tik un tā daudz vairāk kā pāris draudzeņu, kuras nemāk dusmas paturēt pie sevis, bet izgāzt tās pret mani!
2. Video montāža, kas saistīta ar Līgas Miķelsones kursa darbu! Man šī lieta patīk un tā patīk, ka varu nosēdēt pie datora līdz trijiem naktī vairākas dienas pēc kārtas! (kad būs vairāk laika pielikšu pie video lapas)
3. Es vakar satikos ar Andri Nelsonu, un šodien atkārtošu šo īpašo tikšanos arī ar Kristīni Opalais, protams arī ar manu brālēnu tože! Esmu lepna, ka man viņi tādi ir, un es lepojos ar to, ka es viņu vēl jo projām varu samīļot- kā tajās senajās bērnības dienās! Vakar patiesībā sapratu, cik ļoti es mīlu savu ģimeni! Lasot par viņiem abiem i-netā vai avīzēs biju jau atsvešinājusies, kā ar tādām lielām zvaigznēm, bet re kā sanāk- nekā nebija!
4. Man ir lielisks koris. Man patīk būt prezidentei, un kas to zin, cik tālu mēs vēl tiksim! Francija jau sauc! see ya!
5. tagad esmu mēģinājumā, un jā.. viss izskatās lieliski! Rīt būs Atvērto durvju diena, šobrīd te LKK baltajā zālē skaņojas grupa, un ir ok! Artūrs dara visu kas nepieciešams, es gaidu savu uzgājienu ar video.. super super! viss virzās uz priekšu vēja spārniem!
6. Esmu līdz ausīm Saldus novada svētku organizēšanā un Kāzās, kur vēl Ziedoņdārzs un viss viss... sesija tuvojas un tik pat ātri tuvojas mana vasara, kur vakar sarunāju mazu darbiņu! kuru jau vairs nevaru sagaidīt!
7. Vakar biju ideālā ballītē, kur izdancojos tā, ka papēdis aizlidoja pa gaisu! Paldies, manam vislabākajiem sadziežēniem! Kā arī dabūju vienu labu deju...
khme, īstenībā jau sen gaidīju! :) tikai tagad es esmu nesaprašanā!
Ok, pagaidām lai paliek šitā, es tagad eju ar savu uznācienu! Čau! man ir tik daudz, ka nespēju tikt galā! rīt jau trīs pasākumi vienā dienā.. būs forši! gaidiet ziņas!
bučas murmuliiti :*
piektdiena, 2011. gada 25. marts
Sa- Zīmējums
Čau murgūļi! Esmu nonākusi ļoti skaistā vietā... Biļetes cena ir visai smieklīga, tādēļ atļauties var visi. Te es tā aizrāvos ar kavēšanos, ka piespiežot Čaka Narvesen „šokolāde”, es sapratu, ka krūzīte apakšā palikta nav un puse mana dzēriena ietecēja atpakaļ automātā (tā es arī samaksāju par tukšu krūzīti 75 santīmus). Lai gan tas ātri atmaksājās, un „Elčos” ieguvu atūdeņojušos kafiju par 15 santīmiem! (Kur vēl Rīgā ir tik lēta kafija?)
Šeit, kur es atrodos pašlaik, gribas atgriezties, pat ja pulkstenis dzen stūrī, un iznākumā paliek tikai negulētas naktis... Jau vairākas dienas pēc kārtas tas ir pārbaudīts. Es esmu te, darbi ir tur, kur dzīvojat jūs, taču iznākumā iegūta ļoti laba atzīme, kura nemaz nieres nespiež, bet sejā liek parādīties smaidam.
Nē, es neesmu pašapmierināta, bet priecīga gan.
Bam!
Katrā vietā ir savi trūkumi. Šeit, piemēram, nav ērtu krēslu, bet uzkavēties gribas tāpat. Šo vietu, katru dienu apmeklē silta saule, un jūras vai okeāna smarža ( tas pēc paša izvēles). Tās siltās smiltis un taureņi, kurus es pirms kāda laika sarkanajā zemē situ ar beisbola nūju. (ups). Laiks jau nestāv uz vietas, un svarīgi jau tas, ka taureņi lido pat ja akli.
Pasaule ir atkususi, visur ir pavasaris. Sniega ir pavisam maz un saulīte spiež ar vien vairāk. Šāds laiks mani dzen uz šejieni. Un tā notiek katru gadu. Vispār jau žēl, ka visu gadu šeit atvērts nav. Tāpēc ziema ir mans mīļākais gada laiks. Tas ir laiks, kad ir tā nepacietība .. tas gaidīšanas laiks, kad vēlos pēc iespējas ātrāk, nokļūt te....
[..] Dzirdi? Dzirdu! A ko tu dzirdi? Klusumu! [..]
Jā, patiess stāsts! Kā divi cilvēki vienlaikus var dzirdēt klusumu? Var! Un es to baudu šobrīd. Absolūts klusums! Un ar mani to dzird vēl kāds/a.. un tas jau ir tas patīkamākais. Šeit nekad nav vientuļi. Šeit vienmēr ir vēl kāds/a. Un šis vēl kāds/a liek man justies pavisam ērti. Viņā var vērties stundām ilgi, un nemaz nekautrēties, pieskarties, un sajust maigumu, un galu galā, gulēt vienkārši blakus, un justies beidzot mierīgam un atvieglotam- tāds jau ir tas klusums, un kāds/a to bada kopā ar mani...
Dzirdi? Dzirdu! A ko tu šobrīd dzirdi? Paklausies, kas notiek tev apkārt... ko tu dzirdi?
Krā, man garām aizlidoja vārna, un krā, es dzirdu kaijas... es esmu te, kur es jūtos labi.. te kur šobrīd man ir okeāna smarža, un krā, es tagad esmu zem palmas... Vai tev nekad nav bijis baseins viesnīcā? Krā, man tas ir! Un kā šo vietu gan nenosauksi par patiesi to, kur vēlas atgriezties!? Krā, te ir patiess jauki. Krā es gribu baltmaizi, un krā, es gribu kanālu- kablam! Te tas ir, un tas ir jauki!
Kanāla domas!
Jocīgi, kādēļ vienmēr ir tā, ka kaut ko kādam izstāstot tas nepiepildās..? Tas ko visvairāk kāro, vai reizēm nekāro nemaz. Bet izstāstot tas tiešām nepiepildās. Nu piemēram, kad es vēlos kaut kur izbraukt- jo vairāk cilvēkiem es to izstāstu, jo lielāka iespējamība, ka tas nepiepildīsies. Tā kā tāda sazvērestība, lai vairāk pēc tam es izskatītos pēc muļķa, kurš nekur tā arī nav izbraucis. Ja paturu noslēpumā, zinu, ka es tur tiešām došos. Tāda likumsakarība. Un tad citiem tāds pārsteigums. Kā tu tik ātri to izdomāji? Kā?
Un es atbildu: Krā, vārna man piedāvāja, un es vienkārši vēlos tā neplānoti aizbraukt! Un tā tas arī notiek- kad tad vēl, ja ne tagad!
trešdiena, 2011. gada 16. marts
Čau, mana Bella!
Ir tik skaists laiks - tur ārā aiz loga , un man nav kauns sēdēt mājās. Ne visiem (taču) lemts Rīgas sirdī no rīta atvērt logu, pārkarināt kājas pāri palodzei, dzert kafiju, un pamāt Latvijas Universitātes ierēdņiem.
Ja radio 101, neatrastos tik tuvu, un es varētu viņus uztvert, tad daudz %, ka šobrīd klausītos viņus. Tā kā, jā, jā, mana mīļā antenu kaste neuztver viņus, tad klausos SWH, un dzirdu vēl piedevām burvīgu dziesmu! Kaut kur te pat smadzeņu šūniņas rosās uz skolu, taču nervu galiņi paliek un bauda mirkli. Papildinu krūzi, šoreiz ar karstu ūdeni, no „Stumbro STARKA” pudeles pievienoju aroniju uzlējumu, un turpinu kavēties šajā burvīgajā, saulainajā laikā. Var jau būt, ka iemīlējies cilvēks ir tāds pa-glups, taču ticiet man- šajā pavasara posmā, kad viss dīkst, un dzīvība nebeidz kūsāt, tad ne tikai man, bet arī visai dabai nospļauties uz to, ka kādam kaut kas varētu nepatikt.
Vakar vakarā piezvanīju ... ui, nemaz nezinu kam, bet zinu, ka viņas profesija ir friziere!!!
Nezinu kā vairumam cilvēku.. nemēdzu par to tā skaļi jautāt, bet man frizieri ir kā vairumam zobārstu. No tiem cilvēks vismaz var prognozēt, ka zobs pēc vizītes nesāpēs, bet par matiem- nekad nekas nav zināms. Īpašs šoreiz, atceros 1.klasīti, kad visi kopā sēdāmies vienā autobusā, un devāmies pie zobārsta. Mēs bijām kādi 30 un viņi visi raudāja. Jau toreiz brīnījos kāpēc. Šodien es laikam viņus saprotu. (Esmu gļēvulīte, ja runa iet par maniem matiem).
Kad man bija kādi 15, es ieguvu aizliegumu doties uz Dobeles (kaut kādu tur) frizētavu. Toreiz man bija kāda nedēļa laika sagatavoties briesmīgajai vizītei, un es arī sagatavojos. Atradu bildēs kādus matus es vēlos, un pilnā uzticībā nodevu sevi frizierei, kura aizvietoja manu jau pierasto. Kad pēc griešanas paskatījos spogulī, es vēlējos viņai iekraut. Brīnos, kā man nebija pagūts nokrāsot sarkanus matus! Vēlētās frizūras vietā es ieguvu taisnu čolku, līdz uzacīm, un matus teju līdz ausīm. Kopskats apmēram tāds: kā mazu zēnu frizūriņai... Visi līdz ausīm, bet aizmugurē apakšējie nedaudz garāki. Ja būtu šobrīdējā vecumā, es viņai nemaksātu. Taču mana mamma no labās sirds, samaksāja, un ļāva man izbļaustīties mašīnā.
Tāpēc jau ir- man frizieris tāds pats kā kurpju labotājs. Ierasts, eju pie viena, un maksāju lēti. Šoreiz, riskēju- viņa man ir sveša, un viņa nav jau ierastā! Tā, lūk, šo piektdien es dodos uz ciku caku, un puf, kaut ko arī nomālēsim, tad jau arī manīs, kas no tā mainīsies.
Ak, vai. Kādu gadu es izvairījos tīri labi, taču viena saruna pirms kāda mēneša bija šausmīga, un man žēl to cilvēku, kuri to dzirdēja. Kliedziens AIZVERIES nepalīdzēja, un nepalīdzēs vēl kādu laiku. Vismaz man točna ne. Tādās reizēs vienkārši jāiebrauc nedaudz dziļāk krēslā, un jāgaida kad otrs apklusīs. Bet kāda starpība, no tā sanāk veselīgs stāsts. Varbūt par mums kādreiz būs kāda izrāde.. jāsmejas. Un ne tas vien ir noticis starp mani un manām divām sirsniņām. Tur, man šķiet, pat cunami netraucētu. Atliek tikai izvilkt antenu un zināt, ka viņas ir te pat pie manis. Ja ne fiziski, tad domās. Un ja ne domās, tad smadzeņu viducī vienmēr būšu es, tāpat kā viņas man.
Opā, mana antenu kaste dzied ar vien labākas dziesmas, taču viņa arī rausta valodu. Tā laikam pirmā zīme, ka laiks doties. Atrauta no dzestrā miera, mana krūze ir iztukšota, un es atļaujos doties. Lai šis mirklis paliek man un maniem ierēdņiem pretējā logā! Pamāju un Čau!
pirmdiena, 2011. gada 14. marts
zaķis aiz astes
Beidzot viņš mani iespieda stūrī. Sagrāba aiz kakla, un žņaudza. Viss, kas manī bija sakrājies, izlauzās laukā, un šobrīd ir nedaudz vienkāršāk dzīvot.
Ar tādu mierinājumu es vakar iegāju gulēt. Un jau šodiena atkal un nebeidzami sākās ar platu smaidu, aiz kura slēpjas tik daudz kā citiem neredzama. Interesanti būtu zināt vai kāds pretimnācējs, kurš pārķer šo smaidu virkni, maz nojauš , ka viens no tiem ir nedaudz mākslots. Laikam jau, ka nemaz ar ne.
Šodien kā jau vairums savu dienu, ceļā uz skolu, pārķēru kādas meitenes smaidu, no manis to pārķēra kāda pavecāka sieviņa, un no tās, vēl kāds puisis. Kā gan es to zinu, ka kāds no gājēja, kurš dodas man pretējā virzienā ir pārķēris smaidu? Mēs visi, kas nākam vienā virzienā mēdzam satikties pie luksofora. Un šodien, tāda maza, jauka idillīte, pieci, līdz ausīm smaidoši cilvēki pie sarkanās gaismas. Hā! Sajutos kā muļķis. Hā! bet smaidīt nepārtraucu. Pēc divām tik sasodītām dienām, es labprātāk izsmaidītu visu okeāna ūdeni, ja vien tas nekaitētu vēl vairāk manam organismam.
Tā lūk šis te darbojas, kā mazs pasaules rāvējslēdzējs- tu ej, pretim nāk- visi smaida, un problēmas ir prom. Ak ja tas viss būtu tik vienkārši.
Visai muļķīgs salīdzinājums. zaķis.. tas šobrīd nav jāuztver tā sarunvalodiski! Nē nemaz. Tas ir tas mans jušanās posms. Un tieši šobrīd mana ļipa ir iespiesta starp viņa pirkstiem. Stulbi būtu izrauties, bet ja ne, tad es palikšu kaut kur pa vidu tam, ko es patiesi vēlos. Un nevar jau arī pateikt- še- kauj mani- tā jau būtu tīrā pašnāvība. Un tā brutāli. Nav arī spēka cīnīties visu laiku ar harpijām.. uh.. cik daudz akmeņu te zem ūdens. :D
Lai būtu vieglāk, še.
Pēdējās divas dienas neesmu jutusies labāk, un pirmdiena ir atnākusi ar jocīgu nedēļas pirmskanējumu. Pagājušā nedēļa pavadīta neziņā, un šobrīd mana neziņa vēl lielāka. Tā kā par visām, mazajām MKM-A, un KK atbild un rūpējas kāds cits, tad man ir sava lieta par ko nenormāli uztraukties. Un ir tā, ka nemaz nevar saprast, vai šī mana nervu atmērdēšana ir tāda patiesi vajadzīga, jo esmu neziņā.
Jā, ir uztraukums, šoreiz nedaudz vairāk spalvu kamols sveras uz '-' un nekā '+' vismaz šajos jautājumos nav.
Es nesaprotu, kādēļ es visu laiku miegu ciet, vai mani ietekmē kāda cita stāsts, ka darba laikā var gulēt uz grēdā sakrautiem matračiem pie pašiem griestiem? Var būt, bet aizejot gulēt pat 21:00 piecelties 10:00 ir grūti.. es miegu ciet, un miegā atrisinās viss.. es esmu nokautais zaķis, un nenormāli laimīgais, manas problēmas ir te pat, bet nedaudz citā dimensijā.
Hallo, kur lai iegūst brīvību no vecajiem padomjniekiem? vēlos mazu, mazu atelpu. Varbūt pašai vienkārši ņemt un rīkoties, bet kur teikts, ka tās nav lamatas pie harpijām..
1189: Kur māca riskētmākslu?
Ar tādu mierinājumu es vakar iegāju gulēt. Un jau šodiena atkal un nebeidzami sākās ar platu smaidu, aiz kura slēpjas tik daudz kā citiem neredzama. Interesanti būtu zināt vai kāds pretimnācējs, kurš pārķer šo smaidu virkni, maz nojauš , ka viens no tiem ir nedaudz mākslots. Laikam jau, ka nemaz ar ne.
Šodien kā jau vairums savu dienu, ceļā uz skolu, pārķēru kādas meitenes smaidu, no manis to pārķēra kāda pavecāka sieviņa, un no tās, vēl kāds puisis. Kā gan es to zinu, ka kāds no gājēja, kurš dodas man pretējā virzienā ir pārķēris smaidu? Mēs visi, kas nākam vienā virzienā mēdzam satikties pie luksofora. Un šodien, tāda maza, jauka idillīte, pieci, līdz ausīm smaidoši cilvēki pie sarkanās gaismas. Hā! Sajutos kā muļķis. Hā! bet smaidīt nepārtraucu. Pēc divām tik sasodītām dienām, es labprātāk izsmaidītu visu okeāna ūdeni, ja vien tas nekaitētu vēl vairāk manam organismam.
Tā lūk šis te darbojas, kā mazs pasaules rāvējslēdzējs- tu ej, pretim nāk- visi smaida, un problēmas ir prom. Ak ja tas viss būtu tik vienkārši.
Visai muļķīgs salīdzinājums. zaķis.. tas šobrīd nav jāuztver tā sarunvalodiski! Nē nemaz. Tas ir tas mans jušanās posms. Un tieši šobrīd mana ļipa ir iespiesta starp viņa pirkstiem. Stulbi būtu izrauties, bet ja ne, tad es palikšu kaut kur pa vidu tam, ko es patiesi vēlos. Un nevar jau arī pateikt- še- kauj mani- tā jau būtu tīrā pašnāvība. Un tā brutāli. Nav arī spēka cīnīties visu laiku ar harpijām.. uh.. cik daudz akmeņu te zem ūdens. :D
Lai būtu vieglāk, še.
Pēdējās divas dienas neesmu jutusies labāk, un pirmdiena ir atnākusi ar jocīgu nedēļas pirmskanējumu. Pagājušā nedēļa pavadīta neziņā, un šobrīd mana neziņa vēl lielāka. Tā kā par visām, mazajām MKM-A, un KK atbild un rūpējas kāds cits, tad man ir sava lieta par ko nenormāli uztraukties. Un ir tā, ka nemaz nevar saprast, vai šī mana nervu atmērdēšana ir tāda patiesi vajadzīga, jo esmu neziņā.
Jā, ir uztraukums, šoreiz nedaudz vairāk spalvu kamols sveras uz '-' un nekā '+' vismaz šajos jautājumos nav.
Es nesaprotu, kādēļ es visu laiku miegu ciet, vai mani ietekmē kāda cita stāsts, ka darba laikā var gulēt uz grēdā sakrautiem matračiem pie pašiem griestiem? Var būt, bet aizejot gulēt pat 21:00 piecelties 10:00 ir grūti.. es miegu ciet, un miegā atrisinās viss.. es esmu nokautais zaķis, un nenormāli laimīgais, manas problēmas ir te pat, bet nedaudz citā dimensijā.
Hallo, kur lai iegūst brīvību no vecajiem padomjniekiem? vēlos mazu, mazu atelpu. Varbūt pašai vienkārši ņemt un rīkoties, bet kur teikts, ka tās nav lamatas pie harpijām..
1189: Kur māca riskētmākslu?
Abonēt:
Komentāri (Atom)