Šodien tāda aizraujoša diena,.. pie manis ierodas dvīņi ( Atis un Gatis) pieklauvē pie durvīm un saka:
"Čau, mēs esam tavi radiņi"
abi vienlaicīgi māj un smaida!
(tas būtu tik jautri, ja tiešām tā būtu bijis, bet tālu jau nemaz netrūka)
Šodien biju kristībās! Šamējie abi, jau it kā lieli, bet nolēmuši padarīt tās lietas tā kā darāmas.. kad fotografēju visu procesu, šie abi sabakstās, un es jau saprotu, ka viņi abi mani nemaz nezina! (kaut kāda meitene ņem un mūs bildē.. tā mums likās, kad tevi ieraudzījām pirmo reiz- smejas abi puikas) Izrādās, ka šamējie ir mani otrās pakāpes brālēni, viens no viņiem - Gatis, esot pat mācījies tik tuvu manam lauku miestam, ka jābrīnās, kādēļ nezvanīja mums, un nebrauca palikt pa nakti šeit! Abi ir forši, kautrīgi čali.. smejas par jokiem un šķībi skatās uz manu brālēnu, kurš vnk teš... olā! (cut) Cik noprotu, tikko ieguvuši pilngadības statusu... jauki cilvēki, patīkami ar viņiem tā parunāties.. es jau īstenībā saprotu, kā viņi jūtas, še- svešumā izbraukuši :D
Vēl šodien redzēju uz taisna ceļa gabala, grāvī, 5m pirms upes iebraukušu busiņu! nepagāja ne 15 minūtes, kad atbrauca menti. Manā miestā ir tādas "jaukas," draudzīgas sievas, kuras tādas stukačas, mēļotājas un spiegi vien ir! Es pat nevaru sešos no rīta gulēt iet, jo visa Naudīte pēc tam runā, ka es neesmu visu nakti gulējusi! Bet nu ok, tādi jau ir tie mūsu radniecīgie lauku ciematiņi! Nu vo.. kamēr čaļi paši velk ārā busu, kurš teju nav noslīcis, pie apvāršņa jau parādās zaļās strīpiņas, jeb Jāņtārpiņi. Naudītē tā ir visai reta parādība, bet ja labi gribētu viņi še pat labi varētu nopelnīt! Kamēr esam ieslīguši šajā jautājumā, no prāta pavisam izskrējis Zatlera žīdiskais gājiens.. MALACIS, bet viltīgs kā lapsa! Tomēr ir iemācījies kaut ko šo gadu laikā.. un vismaz pēc četriem gadiem viņš var atbildēt uz sevis uzdoto jautājumu : "Kas es esmu?" Saeimas atlaizšanas pieteikums ir izskanējis, Latvija gavilē...
Līdz šim, kā jūs redzat, solīts makā nav iekritis! Jau iepriekš esmu stāstījusi par to ko es te rakstos solu un neizdaru, tā līdzīgi gribējās darīt arī šodien, bet nē.. (viņam atlika tikai pavilkt mani uz aizliegumu)
Ir grūti noturēties vilinājumam nepastāstīt par aizliegtajām tēmām! Jums jau teorētiski tik un tā vajadzētu būt grūtībām saprast!
-> Pat vienu dienu noturēties nerunāt ar viņu ir fucking nevēlami! Lai gan nepazīstu viņu vēl tik labi, ir tāda sajūta, ka tas ir dabīgi, ka tieši viņš ir mana uzticības persona! Tam tā vienkārši esot jābūt.. un cik es esmu viņu paspējusi iepazīt, es zinu, ka manus jokus var saprast arī neitrāla, neiesaistīta persona... tāpēc uztversim visi šo par veselīgu joku!
Jebkura meitene, kurai ir kaut neliela daļa lieliskās fantāzijas, ir iedomājusies dažādus variantus kā satikties ar zvaigznēm! Nejauši uzskriet virsū barā, izlikties, ka viņa viņu nemaz nav redzējusi uz kāda populāra žurnāla vāka, kurš iznācis tieši šonedēļ.. vai jebkādu citu veidu!
Būšu atklāta, jau no mazām dienām man ļoti paticis aktieris Toms Krūzs- jeb neko par viņu nezinu, bet izskats tā neko! Iedomas dažādas, īpaši vecumā, kad biju tā pamatīgi saķērusies ( lai gan tik safārējusies par šo aktieri nebiju, salīdiznot ar Sandas un Sanitas atkarību no "Gredzenu pavēlnieka" galvenās lomas atveidotāja Wudiņa atkarību. Tie tik bija laiki, kad par viņiem ne tikai runāja, domāja, bet sapņoja, un ticēja sapņu piepildījumam. ) Kā jau Jūs saprotat, katram ir savs varonis, vai tā būtu mamma, tētis, jūs pats vai kāds aktieris- kāds, kurš sagrābj jūs kā fanu acu mirklī- jā jā kaut vai tie paši tētis un mamma. Starpcitu, ļoti daudziem cilvēkiem ģimenes locekļi ir nenormāli lielas autoritātes- arī man!) Nu lūk... tātad jau agrā vecuma posmā mēs atrodam savus "ideālus"un tiecamies pēc kaut kā vēl labāka, un jaukāka! Vismaz es noteikti esmu izveidojusi rāmi, kurā cilvēkiem ir jāietilpst.. Un šis rāmis šoreiz attiecas uz to raksta sadaļu Viņš un šūpuļdziesmas!
Protams, esmu nonākusi tādā vecuma posmā, kurš ietilpt sadaļā "JAUNĪBA" un ne prātā vairs nenāk domas par Tomu Krūzu vai citiem aktieriem.. tomēr pāris dienas atpakaļ es un viņš sēdējām skatījāmies filmu, kur galvenais aktieris ir Krūzs... atceroties savas bērnības muļķības, es iedomājos, ka man jau nemaz tik traki ar to vēlmju piepildīšanu nav gājis! es sēžu gultā, kādā siltā azotē, un saprotu, ka tas jau ir tas Toms, kuru es gribēju bērnībā! Vienreiz es pat dabūju šūpuļdziesmu! aizmiga viņš, bet es vēl tik pēc pusstundas! no rīta savukārt modinātājs piecēla tikai viņu.. un tā, ticiet man, nav forša sajūta, ka saproties, ka tiekam iemidzināts vēl dziļākā miegā, ar apzinātu mērķi! Fu! tā es šobrīd baudu savas naktis, iemiegot dūcošās melodijās, ceļoties ar smaidu kas sniedzas pretim... tāds ir izdevušās dienas sākums... šādās reizēs nav jādomā par Tomu Krūzu.. ja jau viņš guļ man te pat blakus :)
Dēmons ar ir tāds tuvu stāvošs!
Kur gan palicis mans draugs!?
/AR/
montējos!
