Kādi būtu mēs, ja būtu citādāki!

Ir pagājis kāds laiks kopš mana pēdējā solījuma ierakstīt šeit kaut kādus vārstījumus. Nu beidzot esmu saņēmusi tādu kā iedvesmu, un ceru, ka šo rakstu varēšu novest līdz galam! Esmu iesākusi jau divus- šis ir trešais, bet nevienu no iesāktajiem es šobrīd neesmu spējīga noslēgt...varbūt tomēr šo

Vasara nu ir pilnīgās izskaņās un šobrīd varu apgalvot, ka šī ir bijusi mana labākā dzīves vasara..ir kādi pāris īpaši notikumi kuru dēļ es varu apgalvot, ka arī nākotnē nebūs labākas vasaras.. Nēč, neesmu gan vēl precēta- kāzas arī nebūtu tas labākais manas dzīves notikums :) vismaz ne šobrīd!

sēžu uz savas palodzes, logs ir ciet, jo rudens spiežas iekšā pa visiem iesējamajiem loga caurumiņiem - ir pavēsi! Esmu uzvilkusi Andra džemperi, un sasmaržoju vēl neizgarojušo smaržu! Kopā ar to mani pārņem karstās kafijas garaiņi un tikko sasmērēto šokolāžmaizīšu smaržas! Šāds vakars man pietrūks, bet varbūt tur tomēr būs gardākas pasaules smaržas? Kas to lai zina, nāks laiks, nāks jaunas vērtības!
Šī raksta tapšanai ir divi iemesli- viens no tiem ir solījums, ka šādā veidā cilvēkam pastāstīšu kā man iet- jo mēs nedrīkstam sazvanīties, vismaz ne kādu laiku- tā viņš pats apgalvoja, bet jo retāk mēs sazvanāmies, jo tālāks viņš man paliek, līdz ar to solījuma vērtība arī ir nedaudz pabalējusi, bet ne tādā mērā, lai es to pilnībā neturētu! Enivej- otrs iemesls ir pirms picām minūtēm notikušais fakts, ka uz mana datora darba-virsmas nokļuva  biļete vienā virzienā! Uz tās rakstīts mans vārs, vieta uz kurieni, un aicinājums- piedzīvojumu aicinājums, straujš dzīves virpulis! Kļuvu nedaudz sentimentāla, un sāku klausīties šāda tipa gabalus. Bet vispār dzīves noskaņojums šobrīd atbilst šī raksta saitei. Tā nu sēžu pēdējo labākās vasaras vakaru uz palodzes, kur drīz nesēdēšu nemaz,  graužu sieviešu gardumus, un tā teikt grimstu atmiņās! Sargs ik pa laikam uzmet skatienu, es pamāju, viņš pasmaida... labi ka nepīpēju, iespējas kavalieris lūgtu piesmēķi!
Vakar rakājos pa savu datoru atradu video- ceru, ka man nebūs jātaisa tādi paši, bet es novērtēju, ka man ir tādi draugi kā Elcis!

Tu esi pati labākā :* 

Iemalkoju kafiju, skatos šo video atkārtoti un saprotu, ka grimstu pārlieku lielā pesimismā! Ir taču bijuši tik daudz jauku notikumu, kaut vai tas pats, ka atkal atjaunoju draudzības saites ar Krēsliņu ģimeni, brīvās dienas pavadu ar Miķeli vai Edds, vai manām mīļajām dredainelli, un psyho Sandu! ufuuf... un šī vasara taču ir bijusi perfekta.. Aizvadītas interesantu notikumu pilnas kāzas, pavadīts laiks burvīgās nometnēs, kur iegūti jauni draugi , 24 amerikāņu paziņas, un četri lieliski japāņu draudziņi, īpaši mīļš cukuriņš, jeb Suguru Yokozawa ( un iegūti jauni hobiji), aizbraucu arī uz Summer sound, kur mani atraa edis, ar kuru aizvadīts viens fantastisks dzerstiņš, un patīkami apzināties, ka es kādam varu būt pirmais iespējamais čoms meiteņu aprindās! Vispār kretīnisms ir tāda jautra parādība, un jo kretiniskāki mēs viens pret otru, jo mīļākas attiecības! Izrādās, ka vienā dienā var nokļūt pie ļoooti skaista ezera, un pārsaldināt dzīvi ar ziliem virtuļiem- un kā gan tiešām policisti viņus var ēst visu dienu, man ar trijiem pietika .. tfū! vēl ir tāds notikums kā trīs izvēles, kuras spēj manīt visu manu dzīvi,.. bet no tām es centīšos izvēlēties divas, un apvienot.. katrā ziņā trešā būtu neiespējama, kaut vai visi man saka, ka nēnē..un ir tik patīkami zināt neviens cits to nespēj ietekmēt- viss ir manās rokās! Vēl paspēju izbaudīt pirmo vasaras pusi ar kādu īpašu dēmonu   (gigelis) un pagājušo sestdien biju savas pamatskolas salidojumā! Kāds puisis izpildīja lielisku vēlējumu skolai- pasākuma āķītis jeb rozīnīte :) Paldies Jāni, mazās meitenes tiešām tevi aprija ar acīm vien!

Katrā ziņā ir mazliet žēl, ka pieci gadi kopš beidzu šo skolu ir pagājuši tik ātri! Interesanti kā mums visiem ir gājis, un kā esam mainījušies.. tomēr mana skola vienmēr būs sarkanā- šī - mazliet sveša! 

Šķirstot bildes re kur atradu šīs vasaras multenes fragmentu! Aitiņu skumjā dzīvīte- un neliels killeris, ar laimīgām beigām :D Vispār līdz ar pēdējo kafijas malku, baudu pēdējo kultūras dziesmu šovakar!

ar jau būt, ka dzīvē viss ir interesanti, bet šoreiz pulkstenis ir trīs naktī, ļaušu sev atpūsties atstājot šo vārsmojumu teorētiskā dienasgrāmatas cienīgā ierakstā! Es atvainojos par šāda veida dienasgrāmatas sausumu! Ja kas- zvani- es gaidu vienmēr- apsolīts ir - tad kad gribas, drīkst! 

Vienmēr  PINVĪNISMĀ! 

Where are you my happiness? I can't understand why so big and soft you are! I'm going towards you with open arms!

Esi sveiks mans mazais draugs! Beidzot esmu tik slima, ka laiku veltu tikai sev, savam datoram, televizoram un gultai. Plaucētā kāja nejūtas, kakls uztūcis, saules apspīdētā/apstarotā galva vēl sāp un pasaule šūpojas- vienvārdsakot visa šī dēļ, es tagad varu pabūt ar sevi divatā.. beidzot!

Katram teiktajam vārdam mūsu dzīvē ir savs iemesls.. pamudinājums, kāpēc tieši šo mēs sakām! Tā lūk tagad esot kopā ar manu visapburošāko partneri- klusumu, es iegūstu nenormāli daudz informācijas no savām smadzenēm, kuras neapmierinās ar klusumu, tā vietā liekot man kustēties un domāt! tas ir tas iemesls, kādēļ es tagad rakstu šo rakstu!

īsumā lai interesanti:
mans vasaras romāns nu ir beidzies šīs dziesmas vārdu dēļ! Ir būtiski, ka atrodas laiks.. o jā! un ja laika nav tad nav arī manis... es piedzīvoju ļoti daudz interesanta.. paldies!

šī ir mana vasara- lietus, drēbes, es un viņš- mana mīlestība- klusums!
Mārtiņ- tu esi varens dzejnieks! VARENS manas dvēseles stāstītājs.. :))

kāpēc jūra ir zila, 

                                                       kāpēc lietus līst,

kāpēc zāle ir zaļa, 

kāpēc balts ir krīts? 

kāpēc dzīve tik grūta, 

kāpēc mums asaras birst, 

kāpēc uz pasaules 

nevainīgi bērni mirst? 

Nē nevajag sevi tā mocīt 

lai citiem šis jautājums sāp, 

kā gribi šo mīklu locīt 

nevienam to neatrisināt. 

tagad es zinu ko vēlos patiess- savas vecuma krokas, mīlošu ģimeni, un redzēt, kā mazbērni spēlējas - jā patiess, taču vispirms es izskriešu caur savai jaunībai, un tā pamatīgi traki!! 

/visam savs iemesls/

Maita laiks, 75 lietas un ģitāras trūkstošā stīga!

 Raksts tapis 2 naktī, pirms divām nedēļām!

Pingvīnēniem laiks gulēt, vai arī lasīt mazās muļķības? aloha- tas jādomā mums katram pašam!

ČAU mana sajūsma! Esmu priecīgs tevi atkal satikt!
Ir brīnišķīgs laiks, saulīte spīd, mugura piededzināta, un mašīnas ķeras.. Esmu laimīgs, un tas ir tas, kas man šobrīd bija vajadzīgs.. 

    Esmu ieplūdusi upē, ko sauc par normāla cilvēka ikdienu.. es skrienu, un skrienu, par mani jau sāk smieties, bet reāli ar šo laiku ir par maz, bet vai tādēļ es apgalvošu, ka skrienu par lēnu? Piemēram šodien, es zinu, ka bija negaiss, kuru es gribētu izbaudīt kā agrāk, sēžot uz palodzes un vērojot kā putni salien pie logiem izbūvētajās ligzdās, baudīt kā manās plaušās ielien tik ļoti tīrais gaiss, un just kā lēnām pret manu baso kāju sitas lietus... tam visam vēl klāt tikko pļautas zāles smarža, un mana vasara ir pilnīga... Tfu.. pilnīgi sakārojās palūgt vienu brīvu negaisa dienu, paņemt rokās pļaujamo aparātu un pļaut, kamēr virs manis kāds spēlē elektrības lādiņu tik ļoti bīstamo spēli!

Aizvien biežāk novērojams sabiedrības fenomens - vēlme runāt par seksu! Okey, varbūt ne visu cilvēku tieksme tāda ir, bet tas ir fakts, ka cilvēki gan raksta, gan paši ir vairāk ieinteresēti lasīt šāda satura tekstus!
Protams es neko neesmu  sajaukusi, un šobrīd sanāk, ka arī šis raksts satur šāda motīva raksturu, tomēr runa neies par seksu, bet par to, kāpēc cilvēkiem tik ļoti patīk par to runāt!

Par labām lietām vienmēr cilvēki runās, dalīsies un spriedelēs. Šajā pasaulē nekas vairs nav intīms un intīmi skaists.


Piemēram Palagstāstu blogs ir vistiešākajā tekstā paskaidrojis- tas nav nekas šausmīgs, mums tas patīk, un mēs ar to dalāmies- gribi lasi, gribi nelasi! Protams, nenoliedzami un godīgi- ir interesanti palasīt mīlas priekus, īpaši, ja nojaušam vai zinām kā tas ir. Tas ir tā pat kā zinātniekam gar degunu novicināt mēģeni ar neatklātu šķidrumu. Jebkuram sabiedrības slānim ir savas intereses un protams, nonākot līdz attiecīgajam vecumam ( vai tie būtu 8, 22 vai 60 gadi) mēs katrs sastopamies ar dažādām lietām, un interesēm! Šobrīd gan izskatās, ka kāda sabiedrības daļa būtu iesēdusies ratos: alkohols, sex, narkotikas. Kāda sabiedrības daļa, protams, līdz paņem mīlestību, maigumu, draudzību un romantiku! Bet šī daļa, šķietami, ir pilnīgā līdzsvarā, ja ne pat mazāka! 
Iesēsties laikā nav labi. Ir jāmāk iet uz priekšu, nenokarot galvu, bet atrast katram gadam savu atbilstošo interesi..
Otra šokējošā lieta ir tā, ka ratos braucot garām ielec tik jauni kā 8 gadīgi bērni. Pirms vairākiem mēnešiem dzirdēju kādu meiteņu sarunu. Viņš, ar viņu- un viņai ir tikai 9 gadi! Viņa taču ja gribētu varētu iesūdzēt viņu, bet šī visai pilsētai stāsta cik labi tas bija! Jaunākā māmiņa, ja nemaldos ir 8 gadīga meitene.. un šī bērna tēvs, par laimi vai nelaimi ir 9 gadīgs puika- bērniem bērni... labi, ka viens no šī pāra nav 30 vai vairāk gadīgs vīrietis vai sieviete!
Es brīnos par pasaules samaitātību. Protams, mēs varētu runāt par skaistām lietām, baudīt tās, dalīties ar citiem.. mēs visi no tā iegūstam... tomēr es tikai pasmaidu atverot jaunā cosmopolitan žurnāla numurā ievietoto rakstu 75 LIETAS KO VIŅA BIJUSĪ NECIETA SEKSĀ! Izraksti no šī raksta būtu vairāk komiski, nekā nopietni. Neliekas, ka par to varētu uzsākt nopietnu diskusiju. Kaut gan jā.. šis raksts man lieka pasmaidīt, reizēm pat skaļi pasmieties.(izraksti iekš- no citiem portāliem ;) )
Tik pat, es vairs neredzu skaistu sieviešu vilinājumu. Meitenēm jāizceļas ar kaut ko īpašu- kailfoto- vai fotogrāfijas ar kailām krūtīm- novītis etaps.. šķiet visas tik vienādas- tas vairs nav izaicinājums. Iespējams pavisam te pat, aiz nākošā līkuma mūs gaida Amerika. Sasodīts, kādēļ gan nemācījos par ķirurgu! Drīz būs tāda iespējama liela vajadzība pēc viņiem! Ar dabīgo materiālu meitenes vairs neizceļas.. Un ja tā padomā.. vai sieviešu dzimums ir palicis "iekārdinātāja" lomā? neredzu kailfoto vīriešus iekš sociālajiem portāliem.. tas drīzāk būtu izaicinājums fotogrāfiem! Tomēr jā.. ejot pa ielu savā mazpilsētiņā, meitenes sāku atpazīt pēc krūtīm- esmu redzējusi teju visas.. un ticu, ka nav palicis diži daudz ko skatīties... meitenes maksā, fotogrāfs pelna, gūst patīkamas sajūtas, jo bildē to, ko vēlas... idejas aprobežojas... jo mēs visi esam naudas vergi- kas maksā, tas pasūta!

Lūk,. viedoklis tāds pavisam primitīvs un vienkāršs... ir nauda, ir bauda! Šodien pat runājot ar cilvēkiem (nesaukšu lietas īstajos vārdos)  secināju, ka tiešām, ir lietas par kurām mēs runājam, kuras runājam ar interesi, un kuras runājam ar lielu interesi! Viedoklis? cilvēki mēdz runāt par lietām, kuras nevēlas, kuras negrib vai nevajadzētu teikt, vai runā nedomājot! Kaut vai par to pašu naudu, vai seksu vai alkoholu vai sauli pie debesīm.. pilnīgi vienalga! Ok! arī es mēdzu aizrunāties, bet nu ar ko.. ne jau ar cilvēkiem, kuriem kaut ko nevajadzētu zināt.. protams, manas uzticības sirdis var dzirdēt visu! No manis var sagaidīt visu- saucamais  profesionālais idiots!

Gan šis raksts, gan visi citi ir tik ļoti zemtekstaini, ka domājot vienu, mēs saprotam kaut ko citu! Piedodiet, protams, par to, bet ja visu atklāšu te, tad manas sirdis paliks bešā, jo informācija vairs nebūs TIK īpaša :D

/tā jau tā pat nav tik/

Ir tādi cilvēki

Ir tādi cilvēki - sirds ļoti dziļi.
Liekas, ka sirds viņiem nemaz nav.
Vai viņi ļauni? Vai viņi mīļi?
Kad viņi smejas? Un kad viņi raud?

Tev likās - vētrām tu pasauli sedzi.
Žilbinošs prieks un līdz sāpēm ass!
Aiziet un pāriet, un vēlāk tik redzi -
Tas jau vēl nebija it nekas.

Ir tādi cilvēki - sirds ļoti dziļi.
Liekas, nekā viņi neapjauž,
Bet pašā dziļumā mīlestība
Nobrāztām rokām akmeņus lauž.

Nobrāztām rokām, bez viena vārda
Akmeņus salauž un akmeņus šķeļ.
Uzceļ sev pasauli, sagāž, ārda,
Nojauc un atkal no jauna ceļ.

Kur ir tavs "mīlu", un kur ir tavs "gribu"?
Kur it tavs koks, un kur ir tavs zars?
Kur ir tavs ceļš uz bezgalību?
Kur ir tavs arkls, kas tevi ars?

Kas tev ir draugi, un kas tev ir mīļi?
Tu jau nemaz pats to neapjaud.
Ir tādi cilvēki - sirds dziļi, dziļi
Smejas par tevi
Un par tevi raud.


/I.Ziedonis/


Šobrīd man tādas nopietnās domiņas pa galvu jaucas. Šis dzejolis, šķiet, lieliski apraksta tās manas sajūtas! 
Šodien WEF kultūras pilī notika kāds lielisks koncerts, jeb "dzimšanas dienas" svinības Praktiskās estētikas skolai. Tur, jau ar mazu cerību es satiku Viņu. 
Pēc šī koncerta mājās braucu ar stopiem. Mani līdz Dobelei atvizināja divi, ļoti forši vīrieši! Pirmais, lai gan bija krievs, runāja latviski. Viņam bija lielisks auto, un ātrums 140-160 km/h. Braucot ar viņu es nespēju domāt ne par ko citu kā vien to, ka manam vīram jābūt krievam. Otrs bija daudz vienkāršāks cilvēks, ar savu ģimeni, meitiņu, un mašīnu normālā stāvoklī. Jauks, runātīgs. 
Es gan neesmu uzdrošinājusies līdz šim stopēt viena, un loģiski, ka ar mani kopā brauca Sanda ( mana mūža mīlestība). Ar Sandu ir tā, ka mums vienmēr būs par ko runāt. Neatkarīgi no tā vai esam satikušās pirms stundas vai nedēļu, mēnesi, gadu vai pat ilgāk! Tā pat ir ar viņas māsu Sanitu(ar tik pat lielu mīlestību)! Bet par to nav stāsts. 


Stāsts (manā dzīvē) ir par kādu VIŅU, ko es šodien satiku, un par ko es Sandai stāstīju mūsu ceļojuma laikā. 


/rakstīts sen(divu mēnešu intervāls)- publicēts 12062011 pulksten :2.11 naktī/