Ejot garām pīlēm, un pīļotājiem, ir jārēķinās, ka tur ir ne viens vien sūds, kurš tā tik vien gaida, kad kāda pēda tajā iegrims. Viņi tur tā vienkārši stāv un gaida tieši tavu kāju! Tā nu gluži nav, ka cilvēks ir tik naivs un pakļaujas sūda gribai! Taču reizēm gadās, ka gandrīz sūdam tomēr nākas pakļauties.
Šodienas atgadījums ar sūdu, kurā es nemaz neiekāpu, lika man padomāt
„Ja es iekāptu sasalušā sūdā, es būtu paslīdējusi, vai vienkārši iekāpusi, un smirdējusi?”
Vispār jau par sūdiem var saukt arī: kakas, mēslus, izkārnījumus, u.c. taču „sūds” ir tieši tas vārds, kuram var piedēvēt cilvēkus!
Sorry, ja kādam te tagad rodas aizspriedumi, bet neskaitāmi cilvēki, kuri ir vērtīgi, kā personības, uzvedas kā neķītrie sūdi, gaidot uz ielas, kad tieši tu iekritīsi uz viņa izliktajām viltībām! Un kā gan lai citādāk viņus nosauc, ja abu šo vārdu īpašības ir tik līdzīgas.
Sūds ir smirdīgs, mazs mēsls, uz ceļa vidus, kas parasti ir radies no pīlēm. Ja iedziļināmies barības ķēdē, tad secinām, ka tas radies no pīļotājiem, kas ir personas, kas regulāri baro pīlītes.
Vispār arī es laiku, pa, laikam nodarbojos ar šādu barošanu, jo tā ir normāla nodarbe, kad mājās sakrājies par daudz maizes, un draudzenes sauc ārā pastaigāties gar kanālu.
Savukārt
Cilvēks (divkosis) ir tas pats cilvēks, kuru baro kāds cits cilvēks. (Vai barojas pats, ja ir finansiāli nodrošināts.) Šāda tipa cilvēki vienmēr māk pagriezt divas sejas:
Pirmā: es esmu jauka maza pīlīte, papaijā mani.
Otrā: es esmu maza pīlīte, kas izdala mēslus, kuri tevi gaida.. Tikai nepievērs tam uzmanību, savādāk tevi negaida pārsteigums.
Olalā!
Tā nu es gāju pa ielu, NEiekāpu sūdā, un pat neuzkāpu tam virsū, ja tā būtu pareizi teikt, par sasalušiem sūdiem. Žēl, ka dzīves ikdienā nevar tā sūdiem paiet garām, jo cilvēku sugas mēsli atšķiras no ikdienas ielu sūdiem.
To atšķirība slēpjas tajā, ka ielas sūdus nodod jaukās pīlītes, bet cilvēciskie sūdi, ne vienmēr tiek jauki atklāti. Kā nekā, ielas sūds pīli nenositīs, bet ar cilvēkiem nekad neko nevar zināt!
P.S.S.S. Šodienas mūzika..
