Solīts makā nekrīt

Šodien tāda aizraujoša diena,.. pie manis ierodas dvīņi ( Atis un Gatis) pieklauvē pie durvīm un saka: 

"Čau, mēs esam tavi radiņi" 

abi vienlaicīgi māj un smaida!

(tas būtu tik jautri, ja tiešām tā būtu bijis, bet tālu jau nemaz netrūka) 

Šodien biju kristībās! Šamējie abi, jau it kā lieli, bet nolēmuši padarīt tās lietas tā kā darāmas.. kad fotografēju visu procesu, šie abi sabakstās, un es jau saprotu, ka viņi abi mani nemaz nezina! (kaut kāda meitene ņem un mūs bildē.. tā mums likās, kad tevi ieraudzījām pirmo reiz- smejas abi puikas) Izrādās, ka šamējie ir mani otrās pakāpes brālēni, viens no viņiem - Gatis, esot pat mācījies tik tuvu manam lauku miestam, ka jābrīnās, kādēļ nezvanīja mums, un nebrauca palikt pa nakti šeit! Abi ir forši, kautrīgi čali.. smejas par jokiem un šķībi skatās uz manu brālēnu, kurš vnk teš... olā! (cut) Cik noprotu, tikko ieguvuši pilngadības statusu... jauki cilvēki, patīkami ar viņiem tā parunāties.. es jau īstenībā saprotu, kā viņi jūtas, še- svešumā izbraukuši :D

Vēl šodien redzēju uz taisna ceļa gabala, grāvī, 5m pirms upes iebraukušu busiņu! nepagāja ne 15 minūtes, kad atbrauca menti. Manā miestā ir tādas "jaukas," draudzīgas sievas, kuras tādas stukačas, mēļotājas un spiegi vien ir! Es pat nevaru sešos no rīta gulēt iet, jo visa Naudīte pēc tam runā, ka es neesmu visu nakti gulējusi! Bet nu ok, tādi jau ir tie mūsu radniecīgie lauku ciematiņi! Nu vo.. kamēr čaļi paši velk ārā busu, kurš teju nav noslīcis, pie apvāršņa jau parādās zaļās strīpiņas, jeb Jāņtārpiņi. Naudītē tā ir visai reta parādība, bet ja labi gribētu viņi še pat labi varētu nopelnīt! Kamēr esam ieslīguši šajā jautājumā, no prāta pavisam izskrējis Zatlera žīdiskais gājiens.. MALACIS, bet viltīgs kā lapsa! Tomēr ir iemācījies kaut ko šo gadu laikā.. un vismaz pēc četriem gadiem viņš var atbildēt uz sevis uzdoto jautājumu : "Kas es esmu?" Saeimas atlaizšanas pieteikums ir izskanējis, Latvija gavilē...

Līdz šim, kā jūs redzat, solīts makā nav iekritis! Jau iepriekš esmu stāstījusi par to ko es te rakstos solu un neizdaru, tā līdzīgi gribējās darīt arī šodien, bet nē.. (viņam atlika tikai pavilkt mani uz aizliegumu) 


Ir grūti noturēties vilinājumam nepastāstīt par aizliegtajām tēmām! Jums jau teorētiski tik un tā vajadzētu būt grūtībām saprast!
-> Pat vienu dienu noturēties nerunāt ar viņu ir fucking nevēlami! Lai gan nepazīstu viņu vēl tik labi, ir tāda sajūta, ka tas ir dabīgi, ka tieši viņš ir mana uzticības persona! Tam tā vienkārši esot jābūt.. un cik es esmu viņu paspējusi iepazīt, es zinu, ka manus jokus var saprast arī neitrāla, neiesaistīta persona... tāpēc uztversim visi šo par veselīgu joku!

Jebkura meitene, kurai ir kaut neliela daļa lieliskās fantāzijas, ir iedomājusies dažādus variantus kā satikties ar zvaigznēm! Nejauši uzskriet virsū barā, izlikties, ka viņa viņu nemaz nav redzējusi uz kāda populāra žurnāla vāka, kurš iznācis tieši šonedēļ.. vai jebkādu citu veidu!
Būšu atklāta, jau no mazām dienām man ļoti paticis aktieris Toms Krūzs- jeb neko par viņu nezinu, bet izskats tā neko! Iedomas dažādas, īpaši vecumā, kad biju tā pamatīgi saķērusies ( lai gan tik safārējusies par šo aktieri nebiju, salīdiznot ar Sandas un Sanitas atkarību no "Gredzenu pavēlnieka" galvenās lomas atveidotāja Wudiņa atkarību. Tie tik bija laiki, kad par viņiem ne tikai runāja, domāja, bet sapņoja, un ticēja sapņu piepildījumam. ) Kā jau Jūs saprotat, katram ir savs varonis, vai tā būtu mamma, tētis, jūs pats vai kāds aktieris- kāds, kurš sagrābj jūs kā fanu acu mirklī- jā jā kaut vai tie paši tētis un mamma. Starpcitu, ļoti daudziem cilvēkiem ģimenes locekļi ir nenormāli lielas autoritātes- arī man!) Nu lūk... tātad jau agrā vecuma posmā mēs atrodam savus "ideālus"un tiecamies pēc kaut kā vēl labāka, un jaukāka! Vismaz es noteikti esmu izveidojusi rāmi, kurā cilvēkiem ir jāietilpst.. Un šis rāmis šoreiz attiecas uz to raksta sadaļu Viņš un šūpuļdziesmas! 
Protams, esmu nonākusi tādā vecuma posmā, kurš ietilpt sadaļā "JAUNĪBA" un ne prātā vairs nenāk domas par Tomu Krūzu vai citiem aktieriem.. tomēr pāris dienas atpakaļ es un viņš sēdējām skatījāmies filmu, kur galvenais aktieris ir Krūzs... atceroties savas bērnības muļķības, es iedomājos, ka man jau nemaz tik traki ar to vēlmju piepildīšanu nav gājis! es sēžu gultā, kādā siltā azotē, un saprotu, ka tas jau ir tas Toms, kuru es gribēju bērnībā! Vienreiz es pat dabūju šūpuļdziesmu! aizmiga viņš, bet es vēl tik pēc pusstundas! no rīta savukārt modinātājs piecēla tikai viņu.. un tā, ticiet man, nav forša sajūta, ka saproties, ka tiekam iemidzināts vēl dziļākā miegā, ar apzinātu mērķi! Fu! tā es šobrīd baudu savas naktis, iemiegot dūcošās melodijās, ceļoties ar smaidu kas sniedzas pretim... tāds ir izdevušās dienas sākums... šādās reizēs nav jādomā par Tomu Krūzu.. ja jau viņš guļ man te pat blakus :)

Dēmons ar ir tāds tuvu stāvošs!

 Kur gan palicis mans draugs!?

/AR/

montējos!  

šodien staigāju saburzītu seju!

Beidzot ir pienācis laiks, kad es atgriežos mazā realitātē.. 

Sveiki pingvīnisma piekritēji, mazie šmurgulēni un visi citi! 

Šis desmit minūtes, kad rakstīšu šo rakstu , es apsolos atgriezties realitātē! O jā.. pavisam noteikti jā! 

Kā jau mani tuvākie cilvēki zina, es pēdējā laikā lidinos.. kaut kur, kur ir atvērts prāts un sirds, bet viss pārējais nefunkcionē! Dažas dienas atpakaļ pieceļoties ar nodomu baudīt BRĪVU dienu, ieslēdzu pelēko kasti, kas parasti stāv tik pat pelēka cik viņa ir dabīga! Šoreiz gan.. ok, ok.. nav jau nekāda krutā šitā manta, bet savas četras galvenās funkcijas veic, un tas ir pats svarīgākais. Nu lai nu ko, bet degradācija Latvijas televīziju pārņem ar vien vairāk. Biju mazliet vīlusies redzot tikai divas baudāmas programmas, kas bija visai jocīga vācu romantika, un jancīga angļu drāma, ar interesantiem izvilkumiem.. kā vien no tiem:" Liktenis, tas varbūt stulbi skan, bet šis vārds sevī slēpj daudz vairāk kā jūtams" un tad no manas mutes puses izlido dakša un es iekliedzos o Jā! nez ko par to padomāja mani jancīgie kaimiņi, par kuriem gan es Jums nekad neko neesmu vairāk pastāstījusi... nu lūk.. tā nu es sēžu, un man cauri iztešās simtiem domu, par šo citātu vien! come on, ir tas, ka šis vārds kaut ko slēpj ( labi, vairākums gan man var nepiekrist, jo es pati vēl šīs domas apšaubu, bet reāli tā gan- liktenis gan jau sevī tiešām kaut ko nes, bet nenoliedzami.... liktenis ir liktenis, viss iet savu ceļu, bet to ka tas stulbi skan, es vēl nebiju iedomājusies.. tāda simtnieka taisnība!) Tas ir mans lielākais ieguvums no televīzijas, vēl bez tā protams rāda kobru, un tiem kas nezina, Semīrs vēl ir dzīvs, lai gan viņa pārinieku vēl nebiju manījusi iepriekšējās sērijās... televīzijā vēl joprojām ir tāda multene kā beibleidi( ļooti atvainojos ja rakstībā esmu kļūdījusies) un viss patīkamākais šoks, lai gan Hameljonu rotaļas vairs nerāda, ir atgriezušies Flinstoni un pilna māja! Yes! Taču cik žēl, ka man nākas šo pārraižu laikā paiet šai jaukajai, pievilcīgajai mantai garām! Jo, man ir ļoti jaukas lietiņas ko darīties apkārt! Viena no tām ir tā, kas pārņem mani pilnībā.. esmu aizņemta kā vienos pa dienu, tā divos naktī, un arī pārējās dienas laikā! Man ir tik daudz ko darīt, bet patīkamākais jau ir tas, ka šīs lietas ir patīkamas.
 
Ha- svarīga manas dzīves sastāvdaļa jau divus gadus, ( kā kurš) ir mani "lieliskie" vīrieši! Jā, starpcitu, es dzīvoju Rīgas centrā, 5 min. attālumā no brīvības pieminekļa, 8 istabu dzīvoklī, kopā ar trīs vīriešiem, kuri visi kā viens ir īpaši, lai gan manu sirdi "iekarojuši" pa vienam un atsevišķos laika posmos!

pirmais ir Aleksis, JEB "smirdīgais kaimiņš" viņam ir +- 35;40 gadi.. Viņš ir īss, brūniem matiem, apaļīgs un izskatās ka sievas ar nav.. vismaz ja ir, tad viņa tiek pamatīgi krāpta viņa istabā! Ar šo kaimiņu sastapos jau no paša sākuma. Parādnieks- kā šķiet, vismaz elektrības naudu samaksā ar nokavēšanos. Šis vīrietis burtiski smird... kad tiek izmantotas labierīcības, tad pēc tam jālieto gāzmaska.. klozetpoda krāsa ir mainījusies- tāda sajūta, ka cilvēks tā no sirds izdara tā >_< ; tad vēlreiz 0_o, un tad ir manāmi šāds ^_^ ... Mājās atrodams reti, parasti ieslēdzas istabā, kurā, kā vienreiz pamanīju ir drēbju kalni līdz pussienai, aizņem apmēram 1/4 no visas istabas, kaut kur pa vidu ir gulta, ledusskapis un MILZĪGS TV.. tipisks smirdoņa.. ja gadās satraukties, izpīpē paciņu vai pat vairāk cigarešu naktī.. žēl, ka tas viss notiek diezgan sabiedriskā vietā MŪSU TOALETĒ!

otrais ir onka, JEB vārdu es vairs neatceros..Viņam ir ~80 gadu, pēdējā laikā mājās parādās reti.. ar šo vīrieti man kopīga ir tikai gāzes plīts... Solīds, gatavo ēst mierīgi, nevis kā es... pāri reti pārtecina.. maksā nenormāli laicīgi, aprēķina visas elektrības izmaksas.. atbildīgs par pasta uznešanu! Visai sakarīgs, un pieklājīgs.. Patīkams, tomēr kautrīgs un nervozs cilvēks.. Ar viņu, ja vēlas var sarunāt labas lietas, piemēram kā attaisīt vannasistabā iesprūdušu logu utt.. gudrs un saprātīgs, nesmird un pēdējā laikā pieskata laikam jau pirmo mazbērnu!

trešais ir žīdels, kurš nemaz nav žīds.. viņš tikai runā daudz .. ar viņu kopīga ir siena! Viņš guļ otrā pusē sienai, krāc, un izskatās uz saviem 90! Ja ne pat vēl vairāk... pirms kāda mēneša bija pazudis.. (pirms mēneša tik atgriezās).. runāja jau, ka slimnīcā.. ceru, ka viss ok! Runā krieviski, parasti vienmēr kaut ko prasa, es jau esmu iemanījusies vienmēr atbildēt- viņa ir pie dēla.. jo visi jautājumi ir par saimnieci (manu vecmammu).. viņš tāds moš samīlējies, vai izbraucējs- īsti nevar saprast!  cienā ar zupām, parasti no rītiem ceļas nenormāli agri- ķerot tirgū labākās preces.. tad nu arī mēs reiz pa reizei izbraucam uz viņa... parasti noklausās manas balādes, un ir sajūsmināts.. šis ir tas kas mani piesaistījis vairāk kā citi, tomēr manā dzīvē ienāca tikai pirms nepilna gada!

šie trīs vīrieši ir "lieliski" mēslotāji,  neviens no viņiem neturas pašu sastādītajam tīrīšanas grafikam, gaida kad jaunās meitenes pašas tīrīs.. bet lai jau gaida.. es viņus tik un tā ļoti "MĪLU"

No pēdējā ieraksta, kas ir par Space dog un koledžas ballīti ir pagājis nenormāli daudz laika, un notikuši ļoti daudz pasākumu, piedzīvojumu utt. zinu, lai gan dažiem es te apsolīju pēdējo rakstu palabot- tā gan viss nebūs.. sūds ar to visu, man vajag iedvesmu, lai rakstītu, un tas pasākums acīm redzot nebija manai iedvesmai pa prātam! Lai gan RH ir izpelnījies patiesus aplausus no manis, un es smejos par ironiju, ko es pati esmu iemācījusies.... lai jau visi domā.. ka tik cilvēks labs... nu joptvai... (atvainojos), bet lai nu ko!

Labs ir, es esmu secinājusi, ka runājot par patiesību ar visai uzskatāmiem zemtekstiem vai apzīmējumiem ir neforši, tādēļ mīļie lasītāji atkārtoju, ka šie ieraksti ir vairāk mana izklaide... baudījums... izdoma... 


Lai redzētu vienu no mazajiem darbiņiem kas ir padarīts, varat to izdarīt šeit! un viens no līdzīgiem darbiņiem tiks radīts jau rit! un ceru, ka arī to Jūs varēsiet apskatīt!

Kā izrādās vēl jo projām ir ļoti patīkami pārkarināt basās kājas pāri loga margām! Tik pat patīkami ir dzirdēt otra cilvēka apmierinātību ar dzīvi! Lai gan šodienas virsraksts liecina, ka man ir saburzīta seja, tas ir tikai tādēļ, ka atrodos laukos, bet gribētos atrasties kaut kur citur, un lai gan rakstot šo ierakstu ir pagājušas nedaudz vairāk kā desmit minūtes, tas vien nozīmē, ka realitāte ir kopā ar mani nedaudz vairāk!

tad nu tā:
Vien dien, kad mājās biju kopā ar draugu, izbijos no tā, ka LU telpās skan ugunsdzēsēju trauksme.. ok.. man likās, kaut kas nav, ir vai nu apmācība vai nejaušība.. pēc 10 min., ejot ārā no mājas, taisoties uz darbu, sapratu, ka kaut kas nav tiešām labi! Otrais stāvs bija dūmos, pirmais vēl trakākos.. mani pārņem panika.. saku:" tu tik nes ārā manu velosipēdu.. man šķiet, ka jāiet atpakaļ augšā un jābrīdina mani lieliskie vīrieši, par iespējamu karstuma palielināšanos biksēs!" bet izejot ārā.. tur visi tie darbinieki skatās, kā viens kanalizācijā izpūš putu aparātu.. šie redz manu izbrīnu un saka, nesatraucies, mums apmācības.. nu fu.. kur ir brīdinājums iedzīvotājiem? a ko darītu mani vīrieši, ja es viņus lieki traumētu? nu fu... Universtāte "apmācīja"visus savējos..arī Aulā bija panikas ballīte!
Kā jau varat lasīt JĀ- man uz Rīgu ir atvests velosipēds.. nereklamēšu kāds, bet visiem patīk.. galvenais ka liels un foršs..(nereklamēšu, lai lieki mani nesatraucat ar velo pazaudēšanu). Esmu mazliet priecīga par to, ka varu visu laiku vizināties.. šodien pat ceļš līdz koledžai likās nogurdinoši garš... kājām veicu ceļu 3 reiz ilgāk, kā ar velo.. bet šoreiz gan tas bija vajadzīgs, jo tālāk pa taisno devos uz autoostu, caur kondženei.. ulalā!

Pēdējā laikā iemiegu ar kādu noteiktu balsi.. nevaru saprast vai mana iekšējā bals ( sirdsapziņa) ir iemācījusies sazināties ar mani daudz patīkamāk, vai viņa ir pārcietusi kādu operāciju vai kas, viņa ir zemāka un patīkamāka, vieglāk panesama un iemidzinošāka! Katrā ziņā lai nu kā, iet gulēt ar šo balsi man patīk vairāk kā ar citām līdzšinējām variācijām! Mana sejo šobrīd iztaisnojas, un ceru, ka jūs baudāt vasaru tā pat kā to daru es! Lidojums atgriežas... veselais saprāts mani pamet.. Galvenais, ka es esmu laimīga!

( viss ir un paliek mūsu pašu rokās) 

/ ilgojos /

AR.

p.s. Banālisms mani pārņem ar vien vairāk.. nākošais ieraksts par viņu un šūpuļ - dziesmām- ne visām tādas ir :]