Jāatzīst, ka atrodoties laukos ar mums vai, precīzāk, ar mūsu smadzenēm notiek visai interesantas lietas. Labi, es nevaru apgalvot to par visiem pasaules cilvēkiem, bet tas ir kā fakts. Pulkstenis šobrīd ir pusviens naktī, esmu redzējusi divus visai briesmīgus TV pārraidītus kultūras produktus, un vienalga atrodu sevī spēku sēdēt savā istabā, kurā neesmu normāli atradusies jau vairāk kā divus mēnešus.
Parasti svaiga gaisa piekļuve galvā izraisa divu veidu reakcijas- viena: "es gribu gulēt", otra " Pasēdi vēl mazliet, jo esot nomodā, laiks skrien nedaudz mazākā ātrumā". Tā nu pilnīgā klusumā, nelielā tumsā, pilnmēness apspīdēta, es te ieritinājusies sedziņā sēžu uz savas palodzes un baudu atmiņas, vakaru, vīnu un savu dzīvi.
Pilnmēness kā spogulis atstaro saulīti, pārvēršot to par aukstas nakts nesasniedzamo saltumu, un gluži kā pasakā izrotā manu zvaigžņu segu. Paveroties tur augšā, kosmoss liekas tik tāls un neaizsniedzams, gluži pretēji kā zilās debesis. Tumsa to padara par neiekarojamu objektu- mans melnais bruņinieks... tu šobrīd esi skaistāks par to, kas katru rītu mūs pieceļ, savā baltajā mākoņu zirgā sēdēdams. (Šobrīd laikam jāpiekrīt, manas smadzenes ir pārdozējušas skābekli, un ir aizvēries viss kas vien var aizvērties, no manis " nāk ārā" apšaubāmi skaistas lietas. )
Tā kā šodien ir 11. septembris, tad vakars liekas atbilstošs tam- tā, it kā laiks zinātu, ka klusums jāietur pirms vētras, vai gluži otrādi? Jāietur, jo vētra jau ir pagājusi... šodiena ir tik ilgi dzīva līdz tā dzīvos mūsos pašos. Ja manī dzīvotu katra valsts traģēdija, šķiet nebūtu tādas dienas gadā, kad kaut kas būtisks nebūtu noticis. Tomēr, lai gan Amerikas traģēdija ir šīs dienas objekts, mani nepamet dzirdētais teikums: kāds zvejnieks no traģēdijas, kas notika pāris dienas atpakaļ " Kad es piebraucu, dzirdēju daudzus kliedzienus... kliedzēji bija daudz, bet palīdzēt nevarēju, viss bija liesmās, viņi sadega dzīvi" Tas manu sirsniņu grauž, kāpēc kādam ir tik traģisks liktenis, un ja nu ekspertīzē vēl atklāsies kaut kādi slepkavības vai cita veida nolūki, bet ne lidmašīnas dabīga krīze, es varētu kādam galvu izšķaidīt...
OK, JĀ MANI SĀPINA ŠIS JAUTĀJUMS. KURU GAN TAS NEUZTRAUC!
Taču vienpadsmitais septembris šodien nav tas par ko es vēlos domāt vai runāt. Ja tā godīgi šobrīd šis chills ko es baudu ir pārāk lielisks un mierīgs- ka nevēlos runāt ne par ko, tomēr Twitterī Volfiņš ieteica ieslēgt radio101 un tā nu es baudu Balto nakšu burvību arī savā palodzē.. atslēdzos no domiņām par pēdējā laka notikumiem, un sapņoju par to, kas piedzīvots ar manu gada sākumu. Tā kā mana personīgā gada maiņa notiekas septembrī nevis janvārī,kā vairumam cilvēku, tad mana gada labākā ballīte bija meklējama LKK pagalmā. Nedaudz stresiņš pirms tās iekš baltās zāles, bet tā vispār šķiet esmu ieguvusi gada labākā teiciena autores tiesības, ar trīcošām rokām nolikusi pirmo un ceru arī pēdējo prezentācijas palai(z)šanu, ieguvusi tik daudz lietussargu, saldumu un dziedošu iešanu mājās, ko es vēl pēc ballītes nekad nebiju darījusi. Kā arī trakulīgas dejas, nepiemērotas sandeles pie manas vakarkleitas, un rīta Miķeļa atbilde uz zvanu " Es tiešām nezinu kur es esmu, un man ir sarkana kāja, Andrej, es biju foršā ballītē, un dzirdu kaut kur te pat Agnesi- ar mani laikam viss ir kārtībā" šī, protams, ir pārspīlētā versija, jo kurš gan pēc tādas balles nākošajā dienā var atcerēties konkrētus vārdus un atdalījumus? Fakts paliek fakts, ka stūrējot uz vecrīgu, pat ja rokas ir tik pilnas, ka gribas iziet caur mājām, labāk to nedarīt, jo ir tikai loģiski, ka ienākot mājās, mēs visi nespējam atturēties no sarunām un iešanas gulēt, kur tur vēl doma par iešanu vēl kaut kur ballētes :) Bet paldies Miķel, par to, ka man bija ne tikai droša, bet arī jautra iešana mājās, dibenu sliešana pie sēdošā pārīša, un melns miskastes maiss, kas mūs padara par Lūzeriem citu dzērušu cilvēku acīs.. lai gan fakts smieklīgs un pietiekoši patiess. Un ir jau ir taisnība, ka iemesls, kādēļ pie manām mājām visi ir laipni čaļi, ir blakus esošais eksotiskās masāžas bārs, vai revol hotel, visu izskaidro, kāpēc esot pat šādā izskatā, mēs varam būt pašas skaistākās un labākās meitenes pasaulē!
Vēl nedaudz pirms šīs ballītes biju salidojumā.. bijām 50% un nekā kopīga. Viss par ko mēs spējām runāt bija skola, darbi un pēc tam vai nu dzert, blenzt vai šķirt kautiņus. Mums ir jauna ņauka, pļak+pļak joks un mēs to varam darīt visur, ar TO saprotot tieši to ar ko mēs saprotam šo TO. Vēl jo projām skolā ir pāris īpašas personas un neteikšu, ka nezināju pie " izceltajiem" absolventiem tika ieminēts arī mans vārds, kaut gan interesanti, ka tas nemaz nebija mans sasniegums. Visai dīvains salidojums kopumā, man patika politiskas diskusijas, kas šķita visai interesantas, bet tas tikai tādēļ, ka iesaistījās visi, un mēs spēj'm pārbļaut mūziku. Visas pārējās saunas bija kā mēmais kino, kad skaties uz sarunu partneri, un viņš tikai nojaušamās frāzēs plāta muti. Vēl jo projām nav mainījies pāris cilvēku astes tēls, pāris cilvēku atturīgums, pāris cilvēku foršums, un pāris cilvēku ballītes, un simpātijas. Tas viss atgādināja tik ļoti devīto klasi. Bet kopumā ir prieks, ja varēju noķert pāris skolotāju, bet paar to kas nenotika, man ir prieks... šī skola nav tas labākais, ar ko es vēlētos dalīties, bet tā ir mana dzīves sākuma būtiskā daļa. Un lai kāds jau tas salidojums bija, es novērtēju, ka kāds cilvēks bija parūpējies, ka tāds vispār bija.
Un protams maģiskā datuma pasēdēšana 09.09.11 bija viena traka pasēdēšana. Tas bija kaut kas labs, maniem začiem tika radītas orģināldāvanas začīts no manis. :* un prieks, ka kādam tiešām tas patika. Apsveicu savas pašas labākās dūdas dzimšanas dienā. Jūs esat pašas labākās un es novērtēju, ka nevienam citam šajā pasaulē nav tāda dūdiņas, kādas jūs esat man :)
Arī mana pasaule šobrīd sagrizusies, te man nāk, te man iet mana dēmona stāsts.. par to jau grāmatu varētu sarakstīt, bet es šobrīd labāk par to vēl tikai padomāšu, baudot MeloM iekš radio101 vismaz tie kas tur tagad sēž manāmi atgādina viņus ( tie esot Da Gamba) un cerībā ka nepārvērtīšos par vilkati, turpināšu baudīt savu nakts mieru! Mana burvīgā lauku palodze, mani vienmēr ir gaidījusi.
Vispār pēdējā laikā arī nākas aizdomāties ne tikai par tiem lieliskajiem dzīves mirkļiem kas man apkārt notiekas, bet arī par tādiem līdzīgiem pīļu mēsliem un izdarībām. Piemēram par to pašu dēmonu. Dzīvē tā pakārtots, ka spējam paiet garām tādam cilvēkam, kurš iespējams pēc mums ilgojas, izrādot to ar skatienu, un vienkāršu žestu nelaižot mani prom, kad pasaku, es iešu, bet samīļošu tevi. Var jau būt, ja ne zem manas sirds tad tomēr mani aug kaut kas jauns un neiepazīts, jo es varu pavisam vienkārši pateikt " Es tevi mīlu bet man nav laika priekš tevis- ne tagad, ne vispār" vai gluži pretēji " Es tevi mīlu, man nav laika priekš tevis, bet es to vēlos atrast, tādēļ ikdienas tikšanos pusdienu laikā draudzenēm pārcelšu uz vienu dienu nedēļā" Manī šobrīd dzīvo tas pirmais. Es baudu dzīvi un eju ar paceltu galvu, sakot paldies Dievam, ka man ir tā paveicies ar ļoti daudz ko, un iespējams ne ar ko. Man patīk, ka beidzot varu kaila pēc dušas pieiet pie spoguļa un teikt yea hell, es esmu tāda kāda es esmu un es sev patīku. Ye baybe yehehe! Un šodien pie Maksimas man šķiet tik ilgi spogulī neviens pie spoguļa nebija stāvējis- es izgāju ārā ar nekādu kosmētiku, un jutos labi, jo cilvēki izteica komplimentus, un ne mazums vien... es priecājos par katru iespēju pasmaidīt, un iesaku Jums atrat sevī tādus brīžus, kuru dēļ mēs varam pasmaidīt un justies labi. Baltā nakts ļoti jūtama Latvijas teritorijā, kaut gan aptver lielāko ties Rīgas teritoriju.
Un nu beidzot vīna glāze ir tukša, Da Gamba beidza pasaciņu, un rīt pie manis brauc mana brīnišķīgā tante- ir laiks dieties izsapņot mana jaunā darba sapnīti... vajag vajag ai kā vajag. vismaz mani vakari tagad ir brīvi :*
Purguļunams
Dzīve ir tāda liela anektdote!
svētdiena, 2011. gada 11. septembris
otrdiena, 2011. gada 30. augusts
Kādi būtu mēs, ja būtu citādāki!
Ir pagājis kāds laiks kopš mana pēdējā solījuma ierakstīt šeit kaut kādus vārstījumus. Nu beidzot esmu saņēmusi tādu kā iedvesmu, un ceru, ka šo rakstu varēšu novest līdz galam! Esmu iesākusi jau divus- šis ir trešais, bet nevienu no iesāktajiem es šobrīd neesmu spējīga noslēgt...varbūt tomēr šo
Vasara nu ir pilnīgās izskaņās un šobrīd varu apgalvot, ka šī ir bijusi mana labākā dzīves vasara..ir kādi pāris īpaši notikumi kuru dēļ es varu apgalvot, ka arī nākotnē nebūs labākas vasaras.. Nēč, neesmu gan vēl precēta- kāzas arī nebūtu tas labākais manas dzīves notikums :) vismaz ne šobrīd!
sēžu uz savas palodzes, logs ir ciet, jo rudens spiežas iekšā pa visiem iesējamajiem loga caurumiņiem - ir pavēsi! Esmu uzvilkusi Andra džemperi, un sasmaržoju vēl neizgarojušo smaržu! Kopā ar to mani pārņem karstās kafijas garaiņi un tikko sasmērēto šokolāžmaizīšu smaržas! Šāds vakars man pietrūks, bet varbūt tur tomēr būs gardākas pasaules smaržas? Kas to lai zina, nāks laiks, nāks jaunas vērtības!
Šī raksta tapšanai ir divi iemesli- viens no tiem ir solījums, ka šādā veidā cilvēkam pastāstīšu kā man iet- jo mēs nedrīkstam sazvanīties, vismaz ne kādu laiku- tā viņš pats apgalvoja, bet jo retāk mēs sazvanāmies, jo tālāks viņš man paliek, līdz ar to solījuma vērtība arī ir nedaudz pabalējusi, bet ne tādā mērā, lai es to pilnībā neturētu! Enivej- otrs iemesls ir pirms picām minūtēm notikušais fakts, ka uz mana datora darba-virsmas nokļuva biļete vienā virzienā! Uz tās rakstīts mans vārs, vieta uz kurieni, un aicinājums- piedzīvojumu aicinājums, straujš dzīves virpulis! Kļuvu nedaudz sentimentāla, un sāku klausīties šāda tipa gabalus. Bet vispār dzīves noskaņojums šobrīd atbilst šī raksta saitei. Tā nu sēžu pēdējo labākās vasaras vakaru uz palodzes, kur drīz nesēdēšu nemaz, graužu sieviešu gardumus, un tā teikt grimstu atmiņās! Sargs ik pa laikam uzmet skatienu, es pamāju, viņš pasmaida... labi ka nepīpēju, iespējas kavalieris lūgtu piesmēķi!
Vakar rakājos pa savu datoru atradu video- ceru, ka man nebūs jātaisa tādi paši, bet es novērtēju, ka man ir tādi draugi kā Elcis!
Iemalkoju kafiju, skatos šo video atkārtoti un saprotu, ka grimstu pārlieku lielā pesimismā! Ir taču bijuši tik daudz jauku notikumu, kaut vai tas pats, ka atkal atjaunoju draudzības saites ar Krēsliņu ģimeni, brīvās dienas pavadu ar Miķeli vai Edds, vai manām mīļajām dredainelli, un psyho Sandu! ufuuf... un šī vasara taču ir bijusi perfekta.. Aizvadītas interesantu notikumu pilnas kāzas, pavadīts laiks burvīgās nometnēs, kur iegūti jauni draugi , 24 amerikāņu paziņas, un četri lieliski japāņu draudziņi, īpaši mīļš cukuriņš, jeb Suguru Yokozawa ( un iegūti jauni hobiji), aizbraucu arī uz Summer sound, kur mani atraa edis, ar kuru aizvadīts viens fantastisks dzerstiņš, un patīkami apzināties, ka es kādam varu būt pirmais iespējamais čoms meiteņu aprindās! Vispār kretīnisms ir tāda jautra parādība, un jo kretiniskāki mēs viens pret otru, jo mīļākas attiecības! Izrādās, ka vienā dienā var nokļūt pie ļoooti skaista ezera, un pārsaldināt dzīvi ar ziliem virtuļiem- un kā gan tiešām policisti viņus var ēst visu dienu, man ar trijiem pietika .. tfū! vēl ir tāds notikums kā trīs izvēles, kuras spēj manīt visu manu dzīvi,.. bet no tām es centīšos izvēlēties divas, un apvienot.. katrā ziņā trešā būtu neiespējama, kaut vai visi man saka, ka nēnē..un ir tik patīkami zināt neviens cits to nespēj ietekmēt- viss ir manās rokās! Vēl paspēju izbaudīt pirmo vasaras pusi ar kādu īpašu dēmonu (gigelis) un pagājušo sestdien biju savas pamatskolas salidojumā! Kāds puisis izpildīja lielisku vēlējumu skolai- pasākuma āķītis jeb rozīnīte :) Paldies Jāni, mazās meitenes tiešām tevi aprija ar acīm vien!
Katrā ziņā ir mazliet žēl, ka pieci gadi kopš beidzu šo skolu ir pagājuši tik ātri! Interesanti kā mums visiem ir gājis, un kā esam mainījušies.. tomēr mana skola vienmēr būs sarkanā- šī - mazliet sveša! Šķirstot bildes re kur atradu šīs vasaras multenes fragmentu! Aitiņu skumjā dzīvīte- un neliels killeris, ar laimīgām beigām :D Vispār līdz ar pēdējo kafijas malku, baudu pēdējo kultūras dziesmu šovakar!
ar jau būt, ka dzīvē viss ir interesanti, bet šoreiz pulkstenis ir trīs naktī, ļaušu sev atpūsties atstājot šo vārsmojumu teorētiskā dienasgrāmatas cienīgā ierakstā! Es atvainojos par šāda veida dienasgrāmatas sausumu! Ja kas- zvani- es gaidu vienmēr- apsolīts ir - tad kad gribas, drīkst!
Vasara nu ir pilnīgās izskaņās un šobrīd varu apgalvot, ka šī ir bijusi mana labākā dzīves vasara..ir kādi pāris īpaši notikumi kuru dēļ es varu apgalvot, ka arī nākotnē nebūs labākas vasaras.. Nēč, neesmu gan vēl precēta- kāzas arī nebūtu tas labākais manas dzīves notikums :) vismaz ne šobrīd!
sēžu uz savas palodzes, logs ir ciet, jo rudens spiežas iekšā pa visiem iesējamajiem loga caurumiņiem - ir pavēsi! Esmu uzvilkusi Andra džemperi, un sasmaržoju vēl neizgarojušo smaržu! Kopā ar to mani pārņem karstās kafijas garaiņi un tikko sasmērēto šokolāžmaizīšu smaržas! Šāds vakars man pietrūks, bet varbūt tur tomēr būs gardākas pasaules smaržas? Kas to lai zina, nāks laiks, nāks jaunas vērtības!
Šī raksta tapšanai ir divi iemesli- viens no tiem ir solījums, ka šādā veidā cilvēkam pastāstīšu kā man iet- jo mēs nedrīkstam sazvanīties, vismaz ne kādu laiku- tā viņš pats apgalvoja, bet jo retāk mēs sazvanāmies, jo tālāks viņš man paliek, līdz ar to solījuma vērtība arī ir nedaudz pabalējusi, bet ne tādā mērā, lai es to pilnībā neturētu! Enivej- otrs iemesls ir pirms picām minūtēm notikušais fakts, ka uz mana datora darba-virsmas nokļuva biļete vienā virzienā! Uz tās rakstīts mans vārs, vieta uz kurieni, un aicinājums- piedzīvojumu aicinājums, straujš dzīves virpulis! Kļuvu nedaudz sentimentāla, un sāku klausīties šāda tipa gabalus. Bet vispār dzīves noskaņojums šobrīd atbilst šī raksta saitei. Tā nu sēžu pēdējo labākās vasaras vakaru uz palodzes, kur drīz nesēdēšu nemaz, graužu sieviešu gardumus, un tā teikt grimstu atmiņās! Sargs ik pa laikam uzmet skatienu, es pamāju, viņš pasmaida... labi ka nepīpēju, iespējas kavalieris lūgtu piesmēķi!Vakar rakājos pa savu datoru atradu video- ceru, ka man nebūs jātaisa tādi paši, bet es novērtēju, ka man ir tādi draugi kā Elcis!
Tu esi pati labākā :*
Iemalkoju kafiju, skatos šo video atkārtoti un saprotu, ka grimstu pārlieku lielā pesimismā! Ir taču bijuši tik daudz jauku notikumu, kaut vai tas pats, ka atkal atjaunoju draudzības saites ar Krēsliņu ģimeni, brīvās dienas pavadu ar Miķeli vai Edds, vai manām mīļajām dredainelli, un psyho Sandu! ufuuf... un šī vasara taču ir bijusi perfekta.. Aizvadītas interesantu notikumu pilnas kāzas, pavadīts laiks burvīgās nometnēs, kur iegūti jauni draugi , 24 amerikāņu paziņas, un četri lieliski japāņu draudziņi, īpaši mīļš cukuriņš, jeb Suguru Yokozawa ( un iegūti jauni hobiji), aizbraucu arī uz Summer sound, kur mani atraa edis, ar kuru aizvadīts viens fantastisks dzerstiņš, un patīkami apzināties, ka es kādam varu būt pirmais iespējamais čoms meiteņu aprindās! Vispār kretīnisms ir tāda jautra parādība, un jo kretiniskāki mēs viens pret otru, jo mīļākas attiecības! Izrādās, ka vienā dienā var nokļūt pie ļoooti skaista ezera, un pārsaldināt dzīvi ar ziliem virtuļiem- un kā gan tiešām policisti viņus var ēst visu dienu, man ar trijiem pietika .. tfū! vēl ir tāds notikums kā trīs izvēles, kuras spēj manīt visu manu dzīvi,.. bet no tām es centīšos izvēlēties divas, un apvienot.. katrā ziņā trešā būtu neiespējama, kaut vai visi man saka, ka nēnē..un ir tik patīkami zināt neviens cits to nespēj ietekmēt- viss ir manās rokās! Vēl paspēju izbaudīt pirmo vasaras pusi ar kādu īpašu dēmonu (gigelis) un pagājušo sestdien biju savas pamatskolas salidojumā! Kāds puisis izpildīja lielisku vēlējumu skolai- pasākuma āķītis jeb rozīnīte :) Paldies Jāni, mazās meitenes tiešām tevi aprija ar acīm vien!
Katrā ziņā ir mazliet žēl, ka pieci gadi kopš beidzu šo skolu ir pagājuši tik ātri! Interesanti kā mums visiem ir gājis, un kā esam mainījušies.. tomēr mana skola vienmēr būs sarkanā- šī - mazliet sveša! ar jau būt, ka dzīvē viss ir interesanti, bet šoreiz pulkstenis ir trīs naktī, ļaušu sev atpūsties atstājot šo vārsmojumu teorētiskā dienasgrāmatas cienīgā ierakstā! Es atvainojos par šāda veida dienasgrāmatas sausumu! Ja kas- zvani- es gaidu vienmēr- apsolīts ir - tad kad gribas, drīkst!
Vienmēr PINVĪNISMĀ!
svētdiena, 2011. gada 3. jūlijs
Where are you my happiness? I can't understand why so big and soft you are! I'm going towards you with open arms!
Esi sveiks mans mazais draugs! Beidzot esmu tik slima, ka laiku veltu tikai sev, savam datoram, televizoram un gultai. Plaucētā kāja nejūtas, kakls uztūcis, saules apspīdētā/apstarotā galva vēl sāp un pasaule šūpojas- vienvārdsakot visa šī dēļ, es tagad varu pabūt ar sevi divatā.. beidzot!
Katram teiktajam vārdam mūsu dzīvē ir savs iemesls.. pamudinājums, kāpēc tieši šo mēs sakām! Tā lūk tagad esot kopā ar manu visapburošāko partneri- klusumu, es iegūstu nenormāli daudz informācijas no savām smadzenēm, kuras neapmierinās ar klusumu, tā vietā liekot man kustēties un domāt! tas ir tas iemesls, kādēļ es tagad rakstu šo rakstu!
īsumā lai interesanti:
mans vasaras romāns nu ir beidzies šīs dziesmas vārdu dēļ! Ir būtiski, ka atrodas laiks.. o jā! un ja laika nav tad nav arī manis... es piedzīvoju ļoti daudz interesanta.. paldies!
šī ir mana vasara- lietus, drēbes, es un viņš- mana mīlestība- klusums!
Mārtiņ- tu esi varens dzejnieks! VARENS manas dvēseles stāstītājs.. :))
Katram teiktajam vārdam mūsu dzīvē ir savs iemesls.. pamudinājums, kāpēc tieši šo mēs sakām! Tā lūk tagad esot kopā ar manu visapburošāko partneri- klusumu, es iegūstu nenormāli daudz informācijas no savām smadzenēm, kuras neapmierinās ar klusumu, tā vietā liekot man kustēties un domāt! tas ir tas iemesls, kādēļ es tagad rakstu šo rakstu!
īsumā lai interesanti:
mans vasaras romāns nu ir beidzies šīs dziesmas vārdu dēļ! Ir būtiski, ka atrodas laiks.. o jā! un ja laika nav tad nav arī manis... es piedzīvoju ļoti daudz interesanta.. paldies!
šī ir mana vasara- lietus, drēbes, es un viņš- mana mīlestība- klusums!
Mārtiņ- tu esi varens dzejnieks! VARENS manas dvēseles stāstītājs.. :))
kāpēc jūra ir zila,
kāpēc lietus līst,kāpēc zāle ir zaļa,
kāpēc balts ir krīts?
kāpēc dzīve tik grūta,
kāpēc mums asaras birst,
kāpēc uz pasaules
nevainīgi bērni mirst?
Nē nevajag sevi tā mocīt
lai citiem šis jautājums sāp,
kā gribi šo mīklu locīt
nevienam to neatrisināt.
tagad es zinu ko vēlos patiess- savas vecuma krokas, mīlošu ģimeni, un redzēt, kā mazbērni spēlējas - jā patiess, taču vispirms es izskriešu caur savai jaunībai, un tā pamatīgi traki!!
/visam savs iemesls/
sestdiena, 2011. gada 18. jūnijs
Maita laiks, 75 lietas un ģitāras trūkstošā stīga!
Raksts tapis 2 naktī, pirms divām nedēļām!
Pingvīnēniem laiks gulēt, vai arī lasīt mazās muļķības? aloha- tas jādomā mums katram pašam!
ČAU mana sajūsma! Esmu priecīgs tevi atkal satikt!
Ir brīnišķīgs laiks, saulīte spīd, mugura piededzināta, un mašīnas ķeras.. Esmu laimīgs, un tas ir tas, kas man šobrīd bija vajadzīgs..
Esmu ieplūdusi upē, ko sauc par normāla cilvēka ikdienu.. es skrienu, un skrienu, par mani jau sāk smieties, bet reāli ar šo laiku ir par maz, bet vai tādēļ es apgalvošu, ka skrienu par lēnu? Piemēram šodien, es zinu, ka bija negaiss, kuru es gribētu izbaudīt kā agrāk, sēžot uz palodzes un vērojot kā putni salien pie logiem izbūvētajās ligzdās, baudīt kā manās plaušās ielien tik ļoti tīrais gaiss, un just kā lēnām pret manu baso kāju sitas lietus... tam visam vēl klāt tikko pļautas zāles smarža, un mana vasara ir pilnīga... Tfu.. pilnīgi sakārojās palūgt vienu brīvu negaisa dienu, paņemt rokās pļaujamo aparātu un pļaut, kamēr virs manis kāds spēlē elektrības lādiņu tik ļoti bīstamo spēli!
Aizvien biežāk novērojams sabiedrības fenomens - vēlme runāt par seksu! Okey, varbūt ne visu cilvēku tieksme tāda ir, bet tas ir fakts, ka cilvēki gan raksta, gan paši ir vairāk ieinteresēti lasīt šāda satura tekstus!
Protams es neko neesmu sajaukusi, un šobrīd sanāk, ka arī šis raksts satur šāda motīva raksturu, tomēr runa neies par seksu, bet par to, kāpēc cilvēkiem tik ļoti patīk par to runāt!
Par labām lietām vienmēr cilvēki runās, dalīsies un spriedelēs. Šajā pasaulē nekas vairs nav intīms un intīmi skaists.
Piemēram Palagstāstu blogs ir vistiešākajā tekstā paskaidrojis- tas nav nekas šausmīgs, mums tas patīk, un mēs ar to dalāmies- gribi lasi, gribi nelasi! Protams, nenoliedzami un godīgi- ir interesanti palasīt mīlas priekus, īpaši, ja nojaušam vai zinām kā tas ir. Tas ir tā pat kā zinātniekam gar degunu novicināt mēģeni ar neatklātu šķidrumu. Jebkuram sabiedrības slānim ir savas intereses un protams, nonākot līdz attiecīgajam vecumam ( vai tie būtu 8, 22 vai 60 gadi) mēs katrs sastopamies ar dažādām lietām, un interesēm! Šobrīd gan izskatās, ka kāda sabiedrības daļa būtu iesēdusies ratos: alkohols, sex, narkotikas. Kāda sabiedrības daļa, protams, līdz paņem mīlestību, maigumu, draudzību un romantiku! Bet šī daļa, šķietami, ir pilnīgā līdzsvarā, ja ne pat mazāka!
Iesēsties laikā nav labi. Ir jāmāk iet uz priekšu, nenokarot galvu, bet atrast katram gadam savu atbilstošo interesi..
Otra šokējošā lieta ir tā, ka ratos braucot garām ielec tik jauni kā 8 gadīgi bērni. Pirms vairākiem mēnešiem dzirdēju kādu meiteņu sarunu. Viņš, ar viņu- un viņai ir tikai 9 gadi! Viņa taču ja gribētu varētu iesūdzēt viņu, bet šī visai pilsētai stāsta cik labi tas bija! Jaunākā māmiņa, ja nemaldos ir 8 gadīga meitene.. un šī bērna tēvs, par laimi vai nelaimi ir 9 gadīgs puika- bērniem bērni... labi, ka viens no šī pāra nav 30 vai vairāk gadīgs vīrietis vai sieviete!
Es brīnos par pasaules samaitātību. Protams, mēs varētu runāt par skaistām lietām, baudīt tās, dalīties ar citiem.. mēs visi no tā iegūstam... tomēr es tikai pasmaidu atverot jaunā cosmopolitan žurnāla numurā ievietoto rakstu 75 LIETAS KO VIŅA BIJUSĪ NECIETA SEKSĀ! Izraksti no šī raksta būtu vairāk komiski, nekā nopietni. Neliekas, ka par to varētu uzsākt nopietnu diskusiju. Kaut gan jā.. šis raksts man lieka pasmaidīt, reizēm pat skaļi pasmieties.(izraksti iekš- no citiem portāliem ;) )
Tik pat, es vairs neredzu skaistu sieviešu vilinājumu. Meitenēm jāizceļas ar kaut ko īpašu- kailfoto- vai fotogrāfijas ar kailām krūtīm- novītis etaps.. šķiet visas tik vienādas- tas vairs nav izaicinājums. Iespējams pavisam te pat, aiz nākošā līkuma mūs gaida Amerika. Sasodīts, kādēļ gan nemācījos par ķirurgu! Drīz būs tāda iespējama liela vajadzība pēc viņiem! Ar dabīgo materiālu meitenes vairs neizceļas.. Un ja tā padomā.. vai sieviešu dzimums ir palicis "iekārdinātāja" lomā? neredzu kailfoto vīriešus iekš sociālajiem portāliem.. tas drīzāk būtu izaicinājums fotogrāfiem! Tomēr jā.. ejot pa ielu savā mazpilsētiņā, meitenes sāku atpazīt pēc krūtīm- esmu redzējusi teju visas.. un ticu, ka nav palicis diži daudz ko skatīties... meitenes maksā, fotogrāfs pelna, gūst patīkamas sajūtas, jo bildē to, ko vēlas... idejas aprobežojas... jo mēs visi esam naudas vergi- kas maksā, tas pasūta!
Lūk,. viedoklis tāds pavisam primitīvs un vienkāršs... ir nauda, ir bauda! Šodien pat runājot ar cilvēkiem (nesaukšu lietas īstajos vārdos) secināju, ka tiešām, ir lietas par kurām mēs runājam, kuras runājam ar interesi, un kuras runājam ar lielu interesi! Viedoklis? cilvēki mēdz runāt par lietām, kuras nevēlas, kuras negrib vai nevajadzētu teikt, vai runā nedomājot! Kaut vai par to pašu naudu, vai seksu vai alkoholu vai sauli pie debesīm.. pilnīgi vienalga! Ok! arī es mēdzu aizrunāties, bet nu ar ko.. ne jau ar cilvēkiem, kuriem kaut ko nevajadzētu zināt.. protams, manas uzticības sirdis var dzirdēt visu! No manis var sagaidīt visu- saucamais profesionālais idiots!
Gan šis raksts, gan visi citi ir tik ļoti zemtekstaini, ka domājot vienu, mēs saprotam kaut ko citu! Piedodiet, protams, par to, bet ja visu atklāšu te, tad manas sirdis paliks bešā, jo informācija vairs nebūs TIK īpaša :D
Pingvīnēniem laiks gulēt, vai arī lasīt mazās muļķības? aloha- tas jādomā mums katram pašam!
ČAU mana sajūsma! Esmu priecīgs tevi atkal satikt!
Ir brīnišķīgs laiks, saulīte spīd, mugura piededzināta, un mašīnas ķeras.. Esmu laimīgs, un tas ir tas, kas man šobrīd bija vajadzīgs..
Esmu ieplūdusi upē, ko sauc par normāla cilvēka ikdienu.. es skrienu, un skrienu, par mani jau sāk smieties, bet reāli ar šo laiku ir par maz, bet vai tādēļ es apgalvošu, ka skrienu par lēnu? Piemēram šodien, es zinu, ka bija negaiss, kuru es gribētu izbaudīt kā agrāk, sēžot uz palodzes un vērojot kā putni salien pie logiem izbūvētajās ligzdās, baudīt kā manās plaušās ielien tik ļoti tīrais gaiss, un just kā lēnām pret manu baso kāju sitas lietus... tam visam vēl klāt tikko pļautas zāles smarža, un mana vasara ir pilnīga... Tfu.. pilnīgi sakārojās palūgt vienu brīvu negaisa dienu, paņemt rokās pļaujamo aparātu un pļaut, kamēr virs manis kāds spēlē elektrības lādiņu tik ļoti bīstamo spēli!
Aizvien biežāk novērojams sabiedrības fenomens - vēlme runāt par seksu! Okey, varbūt ne visu cilvēku tieksme tāda ir, bet tas ir fakts, ka cilvēki gan raksta, gan paši ir vairāk ieinteresēti lasīt šāda satura tekstus!
Protams es neko neesmu sajaukusi, un šobrīd sanāk, ka arī šis raksts satur šāda motīva raksturu, tomēr runa neies par seksu, bet par to, kāpēc cilvēkiem tik ļoti patīk par to runāt!
Par labām lietām vienmēr cilvēki runās, dalīsies un spriedelēs. Šajā pasaulē nekas vairs nav intīms un intīmi skaists.
Piemēram Palagstāstu blogs ir vistiešākajā tekstā paskaidrojis- tas nav nekas šausmīgs, mums tas patīk, un mēs ar to dalāmies- gribi lasi, gribi nelasi! Protams, nenoliedzami un godīgi- ir interesanti palasīt mīlas priekus, īpaši, ja nojaušam vai zinām kā tas ir. Tas ir tā pat kā zinātniekam gar degunu novicināt mēģeni ar neatklātu šķidrumu. Jebkuram sabiedrības slānim ir savas intereses un protams, nonākot līdz attiecīgajam vecumam ( vai tie būtu 8, 22 vai 60 gadi) mēs katrs sastopamies ar dažādām lietām, un interesēm! Šobrīd gan izskatās, ka kāda sabiedrības daļa būtu iesēdusies ratos: alkohols, sex, narkotikas. Kāda sabiedrības daļa, protams, līdz paņem mīlestību, maigumu, draudzību un romantiku! Bet šī daļa, šķietami, ir pilnīgā līdzsvarā, ja ne pat mazāka!
Iesēsties laikā nav labi. Ir jāmāk iet uz priekšu, nenokarot galvu, bet atrast katram gadam savu atbilstošo interesi..
Otra šokējošā lieta ir tā, ka ratos braucot garām ielec tik jauni kā 8 gadīgi bērni. Pirms vairākiem mēnešiem dzirdēju kādu meiteņu sarunu. Viņš, ar viņu- un viņai ir tikai 9 gadi! Viņa taču ja gribētu varētu iesūdzēt viņu, bet šī visai pilsētai stāsta cik labi tas bija! Jaunākā māmiņa, ja nemaldos ir 8 gadīga meitene.. un šī bērna tēvs, par laimi vai nelaimi ir 9 gadīgs puika- bērniem bērni... labi, ka viens no šī pāra nav 30 vai vairāk gadīgs vīrietis vai sieviete!
Es brīnos par pasaules samaitātību. Protams, mēs varētu runāt par skaistām lietām, baudīt tās, dalīties ar citiem.. mēs visi no tā iegūstam... tomēr es tikai pasmaidu atverot jaunā cosmopolitan žurnāla numurā ievietoto rakstu 75 LIETAS KO VIŅA BIJUSĪ NECIETA SEKSĀ! Izraksti no šī raksta būtu vairāk komiski, nekā nopietni. Neliekas, ka par to varētu uzsākt nopietnu diskusiju. Kaut gan jā.. šis raksts man lieka pasmaidīt, reizēm pat skaļi pasmieties.(izraksti iekš- no citiem portāliem ;) )
Tik pat, es vairs neredzu skaistu sieviešu vilinājumu. Meitenēm jāizceļas ar kaut ko īpašu- kailfoto- vai fotogrāfijas ar kailām krūtīm- novītis etaps.. šķiet visas tik vienādas- tas vairs nav izaicinājums. Iespējams pavisam te pat, aiz nākošā līkuma mūs gaida Amerika. Sasodīts, kādēļ gan nemācījos par ķirurgu! Drīz būs tāda iespējama liela vajadzība pēc viņiem! Ar dabīgo materiālu meitenes vairs neizceļas.. Un ja tā padomā.. vai sieviešu dzimums ir palicis "iekārdinātāja" lomā? neredzu kailfoto vīriešus iekš sociālajiem portāliem.. tas drīzāk būtu izaicinājums fotogrāfiem! Tomēr jā.. ejot pa ielu savā mazpilsētiņā, meitenes sāku atpazīt pēc krūtīm- esmu redzējusi teju visas.. un ticu, ka nav palicis diži daudz ko skatīties... meitenes maksā, fotogrāfs pelna, gūst patīkamas sajūtas, jo bildē to, ko vēlas... idejas aprobežojas... jo mēs visi esam naudas vergi- kas maksā, tas pasūta!
Lūk,. viedoklis tāds pavisam primitīvs un vienkāršs... ir nauda, ir bauda! Šodien pat runājot ar cilvēkiem (nesaukšu lietas īstajos vārdos) secināju, ka tiešām, ir lietas par kurām mēs runājam, kuras runājam ar interesi, un kuras runājam ar lielu interesi! Viedoklis? cilvēki mēdz runāt par lietām, kuras nevēlas, kuras negrib vai nevajadzētu teikt, vai runā nedomājot! Kaut vai par to pašu naudu, vai seksu vai alkoholu vai sauli pie debesīm.. pilnīgi vienalga! Ok! arī es mēdzu aizrunāties, bet nu ar ko.. ne jau ar cilvēkiem, kuriem kaut ko nevajadzētu zināt.. protams, manas uzticības sirdis var dzirdēt visu! No manis var sagaidīt visu- saucamais profesionālais idiots!
Gan šis raksts, gan visi citi ir tik ļoti zemtekstaini, ka domājot vienu, mēs saprotam kaut ko citu! Piedodiet, protams, par to, bet ja visu atklāšu te, tad manas sirdis paliks bešā, jo informācija vairs nebūs TIK īpaša :D
/tā jau tā pat nav tik/
Abonēt:
Komentāri (Atom)

