svētdiena, 2011. gada 3. jūlijs

Where are you my happiness? I can't understand why so big and soft you are! I'm going towards you with open arms!

Esi sveiks mans mazais draugs! Beidzot esmu tik slima, ka laiku veltu tikai sev, savam datoram, televizoram un gultai. Plaucētā kāja nejūtas, kakls uztūcis, saules apspīdētā/apstarotā galva vēl sāp un pasaule šūpojas- vienvārdsakot visa šī dēļ, es tagad varu pabūt ar sevi divatā.. beidzot!

Katram teiktajam vārdam mūsu dzīvē ir savs iemesls.. pamudinājums, kāpēc tieši šo mēs sakām! Tā lūk tagad esot kopā ar manu visapburošāko partneri- klusumu, es iegūstu nenormāli daudz informācijas no savām smadzenēm, kuras neapmierinās ar klusumu, tā vietā liekot man kustēties un domāt! tas ir tas iemesls, kādēļ es tagad rakstu šo rakstu!

īsumā lai interesanti:
mans vasaras romāns nu ir beidzies šīs dziesmas vārdu dēļ! Ir būtiski, ka atrodas laiks.. o jā! un ja laika nav tad nav arī manis... es piedzīvoju ļoti daudz interesanta.. paldies!

šī ir mana vasara- lietus, drēbes, es un viņš- mana mīlestība- klusums!
Mārtiņ- tu esi varens dzejnieks! VARENS manas dvēseles stāstītājs.. :))




kāpēc jūra ir zila, 
                                                       kāpēc lietus līst,
kāpēc zāle ir zaļa, 
kāpēc balts ir krīts? 

kāpēc dzīve tik grūta, 
kāpēc mums asaras birst, 
kāpēc uz pasaules 
nevainīgi bērni mirst? 

Nē nevajag sevi tā mocīt 
lai citiem šis jautājums sāp, 
kā gribi šo mīklu locīt 
nevienam to neatrisināt. 


tagad es zinu ko vēlos patiess- savas vecuma krokas, mīlošu ģimeni, un redzēt, kā mazbērni spēlējas - jā patiess, taču vispirms es izskriešu caur savai jaunībai, un tā pamatīgi traki!! 



/visam savs iemesls/