beidzot esmu mājās!
Kādu laiku dzīvoju Jelgavā! Tur 4tajās kojās reiz pa reizei apmeklējot 5tās, septītās un kultūras namu! Tik daudz, kas noticis!
esmu sev oficiāli atzinu, ka esmu cilvēks, kurš nemāk, nemīl adoptēties svešās vietās! Pirmajā nedēļā man noriebās ceturtās.. Jā bija jau jauki pavakariņot ar vecajiem koju kartupeļiem- tur vismaz, lai cik jocīgi, bet man bija ko darīt.. kaut vai skatīties kā viņi spēlē zoli! ... vai pagatavot viņie durvju rotājumu, pankūkas, vai citādus ēdamus un neēdamus sīkumus- lai nu kā.. to sīkāk var apskatīt izlasīt pie http://4kojukartupeli.blogspot.com/2010_12_01_archive.html ...
Visa jautrība sākas ar manu 20. dzimšanas vienu.. nu kādēļ, gan viņa nevarēja būt prakses laika sākumā? Kristīne šausmīgi sasita kāju, un tad jau sākās murgs- viņa vairs vispār neparādījās kojās, kur dzīvoju es! Es sāku apmeklēt kojas, kur apmetusies bija viņa..
Kā gāja dzimšanas dienā? Bildes izsaka kaut ko vairāk par manu atmiņu!
Un visas bildes nemaz līdz manīm nav nonākušas. ui- ku briesmīgi tas ir :D
Ballīte bija izdevusies un tā mūs iesildīja, ka vēlējāmies vēl... paguvu pabūt jaukā Lifu ballē, padejot ar pāris amizantiem puikām, ka vienkāŗsi vēderu turēdama smējos.. cik gan gari, īsi, vidēji un atraktīvi.. vēl un vēl!
Nākošā diena iekš LU pils.. un nē, man prakse nebija saistīta ar to :D var teikt, ka praksē bija normāls čīls... lielsika prakses vieta, ja esi gatavs skriet, lekt, bet nezināt uz kurieni ;)
pagājušo reiz kad biju ieskrējusi mājās, man māsa atsūtīja burvīgu video.. šim brīnumbērnam ir tikai 2,5 gadi.. taisnas notis... mazā ģēnij- meitenīte :p
Esmu paguvusi pēdējā prakses nedēļā uzrakstīt Biznesa plānu, ar cerību, ak iegūšu labu vērtējumu, šodien nosūtīju, vis ček in! Jābūt labi.. savādāk nevar būt!
Nu ja vairs neatceros kad, bet biju jaukā pastaigā ar veciem paziņām, jeb draugiem... iegūtas vairākas lieliskas atziņas, kas man lieti noderēs turpmākajā dzīvē! Izdarīti secinājumi jauki un ne tik jauki par jauniepazītiem cilvēkiem, un cilvēkiem, kas vēl jāiepazīst, bet kuri netiks iepazīti :D- NAV VĒRTS ;)
esmu iemīlējusies kāda fotogrāfa bildēs... un kā jau rakstīju lady's files... esmu sajūsmā par jauniegūtajām zināšanām.. prakse ir bijusi veiksmīga, ja ne kultūras, tad privātās dzīves ziņā!
Vakar jutos pagodināti novietota pie apsmiekla...
kāpēc pagodināta? Jo diriģents piezvanīja ar lūgumu, lai aizeju uz kori, uz jautājumu, vai tad nav cilvēku? atbilde bija , ka ir, bet vajagot tieši mani- kas likās tik forši :D
Rakstot savu biznesa plānu, aizrakstījos līdz trijiem naktī..ar domu ejot gulēt, jāceļas 11tos un jāturpina rakstīt! protams, neviens celšanās plāns nav ideāls, pirms modinātāja zvanīja diriģents un teica, ka esot mēģinājums korim, lai skrienot un mēģinot.. aizvilkos līdz Mūzikas akadēmijai tikai 12tos.. Tur-neviena nav.. zvani diriģentam, šis skrienot man pakaļ.. atskrējis paziņo, ka sākam mēģi - divatā.. beigās saka, ai.. zin- tu tā pat māki- stulbi jau ir.... tu esi atnākusi... bet... nu.... un es saprotu, es eju mājās.. un divos nāku atpakaļ uz biedrības namā notiekošo kopmēģinājumu! atrodoties tur, es secinu, ka arī tur neviena nav, jau atkal... zvanu diriģentam, šis saka, agha- mēs ejam uz mūzikas akadēmiju.. nu tad ņemos soļot uz turieni, esmu ātrāk par visiem... un kā še ku re.. pēc šādas dienas nesaprotu jēgu kādēļ atrasties man tajā koncertā.. mēnesi neesmu bijusi mēģos.. bet nu ja jau tā lūdzās... lūk.. koncerts sākas ar dažādām nebūšanām...
Kur ir melnie podesti!? Nu re kur tur tie, kas brūni ....
atrodoties uz skatuves vēl joprojām neredzu jēgu tur būt, jo tik ļoti uz galvas kāpj termiņš biznesa plānam.... sēžu, priekšā vēl viens koris, un lūk- visa jēga kāpēc es tur biju.. Rū... kolēģis... protams uz skatuves nebļaustījos, bet vēlāk meklējot neatradu.. tik sen neredzēta persona... lai nu kā... tagad ir pienākusi tā reize, kad atkal ir nolemts satikties... jauki! un tik ļoti tagad saprotu, biznesa plāns ir nodots tā pat laikā.. un viens koncerts deva vairāk kā cerēts!
Lieliski! mēmā saruna..
kā jau rakstīju kādā citā blogā, ir patīkami, ka ir jauns dzīves ritums.. ir kāds padoms, kas manu dzīvi mainīja kājām gaisā! Man esot skaudība pret tām tur? Kāda vēl skaudība, ja Tu man atklāj tādas dzīves gudrības, ko viņas no tevis neuzzinās! un kāda skaudība var pastāvēt starp cilvēkiem, kas nemaz nav pazīstami ? Jā, varbūt man nedaudz žēl, ka neesi tik labs biedrs, bet zinu, ka manis cienīgos lēmumos, tā pat nāksi tos jautā man.. ja ne tieši, tad ar starpnieku! Un kurš gan teica, ka man tas tagad interesē? Paldies par filozofiju, man tā darbojas, kā darbojas citiem? ak... veiksmīgi cilvēki nemaz nezina, ka viņi zina filozofiju, kura maina cilvēku dzīves!


